Novēlējums Lāčplēša dienā.

1918. gada 18. novembrī tika proklamēta mūsu valsts. Jaunizveidotā valsts nebija ne dažu rietumu, ne austrumu kaimiņu imperiālistiskajos plānos. Mums nācās aizstāvēt savu valsti pret daudzkārtīgu Vācijas un Krievijas pārspēku. Uzvarēja drosme, patriotisms, apņēmība, iniciatīva un mīlestība pret savu zemi. 11. novembrī mēs atzīmējam Lāčplēša dienu. Tā ir uzvaras diena un arī kritušo kareivju godināšanas un piemiņas diena. Mans novēlējums katram – nekad neaizmirsti, ka Latvijas nav dzimusi bez grūtībām, sāpēm un asinīm, nekad neaizmirsti, ka par savu valsti ir jāiestājas un jācīnās arī šodien. Totalitārisma rēgs klīst Latvijā gan no austrumiem, gan no rietumiem. Abiem šiem spēkiem ir vietējie kolaboracionisti, atbalstītāji. Bet mums ir jāturpina cīnīties pret ārējām un iekšējām Latvijai naidīgām varām, lai saglabātu mūsu Satversmē rakstītās pamatvērtības. Es ticu, ka mēs nosargāsim mūsu suverenitāti un valsti zem mūsu karoga, un Dieva svētība, par ko lūdzam ar savu himnu, ir un būs realitāte. Mums ir vīzija par Dieva svētītu Latviju, uz kurieni cilvēki brauc, nevis bēg, par garīgi, sociāli un ekonomiski plaukstošu valsti – drošu un stabilu. Es esmu valsts! Tu esi valsts! Mēs esam valsts! Dievs, svētī Latviju!