NELIKUMĪGI LIKUMI UN ŠODIENAS POLITIĶU NESTABILAIS STĀVOKLIS

Sākšu ar nedaudz priecīgu ziņu vismaz man un maniem atbalstītājiem – 2000 eiro naudas sods pēc pārsūdzības tika samazināts uz 500 eiro. Tā ir maza uzvara un pretī nākšana no policijas puses. Tajā pašā laikā man tika uzlikts vēl viens sods 150 eiro apmērā par 2 metru neievērošanu Krastmalā 12.12.2020. Tāds ir sods par manu uzstāšanos protesta pasākumā jeb ieejas biļete pasākumā. Šis lēmums arī tiks pārsūdzēts. Kaut arī teorētiski ārkārtas situācijas noteikumi ir pārkāpti, tomēr daudzi joprojām nepieļauj iespēju, ka viņu izdotie un pildītie likumi var būt nelikumīgi.

Brīdī, kad kovida kāršu namiņš sabruks, notiks pārmaiņas. Brīdī, kad tiks atzīts, ka cilvēku mērdēšanai, sodīšanai, ekonomikas iznīcināšanai ir pavisam citi motīvi, viss kardināli mainīsies – šodien pieņemtie antikonstitucionālie likumi kļūs par nelikumīgiem un šo likumu izdevēji un sargi kļūs par nelikumīgu likumu izdevējiem un pildītājiem. Un es domāju, ka agri vai vēlu šāda diena pienāks, kā tā ir pienākusi daudziem citiem, kuri balstījās uz sava laika likumiem. Droši vari tai gatavoties!

PSRS laika likumpaklausīgie, mainoties politiskajai situācijai un Latvijai atgūstot neatkarību, saņēma cietumsodu, piemēram Alfrēds Rubiks un Alfons Noviks. A. Rubiks tika tiesāts 1995. gadā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem par darbībām, kas vērstas uz valsts varas gāšanu.
ALFONS NOVIKS (1908-1996) bija atklāts padomju laika politiskais darbinieks un čekists, Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas vadītājs, kurš tika notiesāts par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci. Viņš bija parakstījis pavēles par Latvijas iedzīvotāju deportācijām no 1949. gada līdz 1953. gadam. A. Noviks jau jaunībā izcēlās ar atbalstu komunistiskās partijas darbībai un pēc Latvijas okupācijas ieņēma vairākus augstus amatus. 1994. gadā Noviks tika apcietināts un 1995. gadā notiesāts ar mūža ieslodzījumu. Viņš nomira Rīgas centrālcietumā 1996. gadā. Padomju vara bija tā, kas iecēla viņu amatā un piešķīra autoritāti noziedzīgi izrīkoties ar latviešiem

Morālei un vispārcilvēciskām vērtībām neatbilstošu likumu izveidošana un to akla izpildīšana norvēģu nacistam VIDKUNAM KVISLINGAM (1887-1945) beidzās ar nāvessodu. 1942. gadā nacistu okupācijas vara viņu iecēla par kolaboracionistu valdības vadītāju Norvēģijā. Pēc Trešā reiha kapitulācijas Kvislingu arestēja, vēlāk tiesāja un atzina par vainīgu valsts nodevībā. 1945. gadā strēlnieku komanda viņam izpildīja nāvessodu. Norvēģijā un ārpus tās Kvislinga vārds ir kļuvis par sinonīmu nodevībai un koloborācijai.

1989. gadā Rumānijā valsts galva NIKOLAJE ČAUŠESKU un viņa sieva Elena tika sodīti nošaujot par genocīdu pret tautu un mērdēšanu. Iekšpolitikā Čaušesku bija pieturējies pie stingra komunistiskā kursa un varas centralizācijas, kā arī piekopa personības kultu. Viņa slepenpolicija uzturēja kontroli pār vārda brīvību un medijiem un nepieļāva nekādu disidentismu vai opozīciju. Lai atmaksātu valsts milzīgo ārējo parādu, viņa izdotie rīkojumi faktiski iznīcināja ekonomiku un ieviesa stingrus taupības pasākumus. Tas noveda pie ārkārtēja pārtikas, degvielas, enerģijas, medikamentu un citu ikdienas nepieciešamības preču trūkuma, dramatiski pasliktinot dzīves līmeni valstī. Tautas neapmierinātība pārauga protestos, kurus nežēlīgi apspieda, pulcēšanās tika aizliegta, taču demonstrācijas pieauga skaitā un Čaušesku ar sievu bēga. Tika izveidots ārkārtas kara tribunāls, lai notiesātu valsts galvu par masu slepkavībām un citiem noziegumiem, un pēc īsas un formālas tiesas abiem izpildīja nāvessodu.

No 1945. gada līdz 1949. gadam notika Nirnbergas tiesas procesi par fašistu noziegumiem pret cilvēci. Tika atzīts, ka augstākās priekšniecības un pat valdības rīkojumu pildīšana neatbrīvo cilvēku no personīgas atbildības par veiktajiem noziegumiem.

Ekonomikas iznīcināšana un tautas atstāšana bez iztikas līdzekļiem un elementārām precēm ir noziegums. Cilvēku ieslodzīšana bez iespējas satikt tuviniekus ir noziegums. Cilvēku dezinformēšana un iebiedēšana, emocionāls terors caur masu medijiem ir noziegums. Medicīnisko pakalpojumu nesniegšana ir noziegums pret tautu. Nodokļu naudas izsaimniekošana un nejēdzīga policijas noslodze ir noziegums. Medicīniski eksperimenti ar cilvēkiem, kurus veic ar nepārbaudītām vakcīnām un kas atstāj smagas un letālas sekas uz veselību, ir noziegums. Nesamaksājumu sodu uzlikšana iedzīvotājiem ir apzināts noziegums. Vajāšanas un sodi par sava viedokļa paušanu arī ir noziegums.
Šodienas valdības lēmumu sekas vēl tikai parādīsies ilgtermiņā. Kādiem par šiem noziegumiem neizbēgami būs jāatbild. Nelikumīgi likumi nekļūst par patiesību tikai tāpēc, ka tie ir likumi. Tāpat kā meli, kuriem tic un kurus atkārto miljoniem cilvēku, tamdēļ nekļūst par patiesību. Varas mainās, pasaule mainās, un šādos maiņas brīžos tiek meklēti vainīgie, – kādiem izdodas veikli pielāgoties jaunajai varai, kādi kļūst par grēkāžiem. Tādas mazas valsts vidū, kāda ir Latvija, bez grūtībām tiks atrasti vainīgie. Katram politiķim un šodienas varas nesējam ir jāuzdod jautājums: vai tas vainīgais nebūšu es?