Ne tikai Nīderlande: lauksaimnieki tiek apsūdzēti par klimata pārmaiņām un cīnās par izdzīvošanu
Šobrīd lauksaimniecība daudzviet pasaulē piedzīvo asu kritiku un uzbrukumus no vides aktīvistu puses, kas vaino lauksaimniekus, īpaši tos, kas darbojas piena un gaļas nozarē, klimata pārmaiņu izraisīšanā.
Redzamākais piemērs fermeru cīņā par izdzīvošanu patlaban ir Nīderlande, kur valdība ir noteikusi lauksaimniekiem samazināt amonjaka emisijas par 50%, bet saimniecībām, kas atrodas tuvāk aizsargājamām teritorijām, līdz pat 95%. Pretējā gadījumā ir jāpārdod sava zeme valdībai, un zemniekiem tiks noteikts mūža aizliegums nodarboties ar lauksaimniecību.
Nīderlandes Lauksaimnieku aizsardzības organizācijas viceprezidents Joss Ubels paziņojis, ka lauksaimnieki “cīnās par savām tiesībām ražot un dzīvot kā cilvēkiem savā valstī.” Viņš atzinis, ka pagaidām pārrunas ar valdību nekur nevirzās un situācija turpina saasināties.
Līdzīga situācija ir Šrilankā, kur valdības aizliegums
izmantot ķīmisko mēslojumu lauksaimniecībā izraisīja jau tā grūtībās nonākušās valsts lauksaimniecības nozares un ekonomikas sabrukumu. Tas beidzās ar masu protestiem un prezidenta bēgšanu no valsts.
Amerikā ir vērojamas līdzīgas tendences. Stīvs Milojs, vietnes Junkscience.com redaktors, raksta, ka jaunais ASV Vides aizsardzības aģentūras (EPA) pētījums apgalvo, ka fermu emisijas nogalina 17 000 amerikāņu gadā. Mērķis šādiem “pētījumiem”, protams, ir viens – radīt priekšstatu, ka pārtikas ražošana ir galvenais globālās sasilšanas veicinātājs un lauksaimniecība tās tradicionālajā izpratnē ir kaitīga un likvidējama. “Tie ir cilvēki, kuri vēlas kontrolēt katru mūsu dzīves aspektu, tostarp enerģijas izmantošanu un pārtikas izmantošanu,” apgalvo Milojs.
Savukārt bijušais ASV vēstnieks Nīderlandē Pīts Hoekstra izteicies, ka, ja Nīderlandes valdība uzvarēs šajā cīņā pret saviem zemniekiem, kas ir otrie lielākie lauksaimniecības produktu eksportētāji pasaulē aiz ASV, tas ievērojami pasliktinās pārtikas trūkumu pasaulē.
