14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns savās uzrunās turpināja iepriekšējās Saeimas un koalīcijas komunikācijas stilu. Sveicot 1. Saeimas un Satversmes simtgadē viņš par lielu problēmu uzskata autoritārisma postu, kas neapšaubāmi ir apdraudējums Latvijas parlamentārisma demokrātiskajai iekārtai, bet apzināti tiek noklusētas autoritārās tendences, kuras ir sastopamas mūsdienu Latvijā.

Vēlāk Saeimas sēdē Smiltēns atzina, ka pandēmijas pārvalde varas svaru kausus ir nosvērusi par labu valdībai un mazinājusi Saeimas ietekmi. Izskatās, ka gan Smiltēns, gan valdības partijas ignorē šo acīmredzamo tendenci Kariņam virzīties uz autoritārismu jeb vienpersoniskas varas pieaugumu, ierobežojot tos, kas nepiekrīt valdības prasībām. Vai tad vēsturiski esot nedemokrātiskam režīmam vadošie politiķi atzina, ka likvidē tautas pārstāvniecību un uzņemas vienpersonisku varu? Arī diktatūrās politiķi cenšas tautas acīs parādīt cilvēcību un radīt šķietamību, ka tautas intereses ir svarīgākās. Smiltēns uzsvēra, ka autoritārisms atnes postu un ir nedzīvs, bet parlamentārisms ir dzīvs. Tā ir patiesība, tomēr uzrunā Saeimas sēdē viņš apliecināja, ka neļaus no Saeimas tribīnes runāt tik brīvi kā līdz šim. Tāpat uzrunas ievadā tika uzsvērts vārds “oponenti”.

Iespējams, jaunā Saeimas priekšsēdētāja sacītais attiecas tikai uz ētiskas dabas jautājumiem un no Saeimas tribīnes paustiem apvainojumiem, tomēr iespējams, ka viņa mērķis ir plašāk ierobežot koalīcijai nelabvēlīgos viedokļus. Iepriekšējā Saeimā tādus pauda A. Gobzems un J. Stepaņenko, vai tagad atkal gaidīt Ētikas komisijas vēršanos pret Saeimas deputātiem no opozīcijas? Laiks rādīs…