14.oktobrī notikušajās Jaunzēlandes parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi nacionāli konservatīvā partija, par kuru balsoja gandrīz 45% vēlētāju. Līdz ar to paredzams, ka par nākamo Jaunzēlandes premjerministru kļūs konservatīvās partijas pārstāvis, bijušais uzņēmējs Kristofers Luksons. Šīs būs labas pārmaiņas pēc sešu gadu liberālās valdības, kuru pārsvarā vadīja Džasinda Ārderna. Iepriekšējās vēlēšanās Ārderna guva pārliecinošu uzvaru, taču viņas popularitāte mazinājās pandēmijas laikā, kad premjeres vadībā tika pieņemti drakoniski ierobežojumi un augstā inflācija apdraudēja ekonomiku.

Savukārt 15.oktobra Polijas parlamenta vēlēšanās ir uzvarējušas trīs opozīcijas partijas, kuras solīja atbalstīt sociāli liberālās vērtības un uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību. Kopā tām iespējams iegūt 249 no 460 deputātu vietām parlamenta apakšpalātā jeb Seimā. Līdzšinējā koalīcijas līdere konservatīvā “Likums un taisnīgums” ieguva ap 35 % balsu, opozīcijā esošā “Pilsoniskā koalīcija”, ko vada bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks – 30,6 %, centriskā “Trešā ceļa koalīcija” – 14 %, Kreisā partija – 8,6 %, un galēji labējā “Konfederācija” – 7 %.

Vēlēšanās piedalījās ap 73% vēlētāju, kas ir augstākais rādītājs kopš 1989.gada, un rindas pie vēlēšanu iecirkņiem bija tik garas, ka balsošana turpinājās visu nakti līdz pat 3.00 no rīta. Īpaši kuplā skaitā bija ieradušies jaunākā gadagājuma vēlētāji, kuri lielākā daļa atbalstīja opozīcijas partijas. Tomēr, opozīcijai nākot pie varas, tik viegli neizdosies īstenot savu liberālo programmu, jo prezidents un konstitucionālā tiesa ir konservatīvi noskaņota. Šāds vēlēšanu iznākums Polijā nav labas ziņas nacionāli konservatīvajiem spēkiem Eiropas austrumos.