Zviedrijas luterāņu Baznīcas vadība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk draudzes nevarēs pieņemt darbā mācītājus, kuri nav gatavi laulāt viendzimuma pārus. Tādējādi šis pienākums kļuvis par vienu no ordinācijas nosacījumiem. Priekšlikums tika pieņemts ar 141 balsi “par” un 99 “pret” un četriem dalībniekiem atturoties. Priekšlikuma autors, sociāldemokrāts Džespers Enerots norādījis, ka ir ļoti apmierināts ar rezultātu pēc “desmit gadu ilga darba” pie šī jautājuma.

Savukārt, mācītājs Hanss Veihbrods, viens no Zviedrijas Baznīcas atjaunošanās kustības Oas vadītājiem, aicināja baznīcas locekļus priekšlikumu noraidīt. Viņš atsaucās uz Baznīcas asamblejas 2009. gada paziņojumu, kas tika izdots laikā, kad Zviedrijā tika legalizētas viendzimuma laulības. Tajā teikts, ka mācītāja viedoklim par šo jautājumu nevajadzētu ietekmēt viņa nodarbinātību. Tas, pēc mācītāja teiktā, nozīmē, ka “Baznīcā ir jābūt vietai tiem, kuri ir pārliecināti, ka laulība ir tikai starp vīrieti un sievieti”.

Šāds Zviedrijas luterāņu baznīcas lēmums liecina par to, ka baznīca faktiski zaudē savu jēgu un garīgo mugurkaulu. Kad baznīca sāk pieprasīt mācītājiem rīkoties pret viņu pārliecību, pret Rakstiem un pret kristīgo mācību, tā pati atsakās no sava pamata. Tas, kas reiz bija garīga autoritāte, tagad kļūst par politisku struktūru, kurai svarīgāk ir izdabāt sabiedriskajam spiedienam, nevis stāvēt par patiesību. Bībelē skaidri definētā laulības izpratne tiek atmesta, un mācītāji tiek piespiesti pakļauties ideoloģijai, nevis Dievam.