Iespējams,  ka daudzi piedzīvoja nepatīkamu vilšanos,  kad LTV ekrānos kopā ar baneri “barikādēm 30” parādījās arī Alfrēds Rubiks.  Varbūt skatītāju jaunākā paaudze tagad uzskatīs,  ka Rubiks ir kāds no varoņiem, kuri bija gatavi ar kailām rokām aizstāvēt savu brīvību? Barikāžu atceres nedēļā tā bija intervija ar cilvēku, kurš ir bijis atklāts neatkarīgas Latvijas pretinieks un ir ticis arī sodīts un izcietis cietumsodu par darbībām,  kas vērstas pret valsts varas sagrābšanu. LTV tas izrādījās nebūtisks fakts. Televīzijā nosprieda,  ka Rubiks būs gana labs barikāžu atceres laika varonis. Tas nekas, ka no pretējās puses. Kurš gan vairs atceras? Tā varbūt domā LTV programmu direktori,  tomēr tauta domā citādāk.

Reti kurš atradīs Latvijā ģimeni, kura nebūtu cietusi no komunisma ideoloģijas. Tūkstošiem izsūtīto, noslepkavoto, bēgļu. Traģēdijas, kuras ir ietekmējušas un turpina ietekmēt mūsu tautu.  Ar kailām rokām uz barikādēm bijām gatavi stāvēt pretī netaisnībai, kas tika nodarīta. Komunisms bija noziedzīga vara, kura atņēma dzīvības, brīvības, nākotnes un sapņus. Šī vara tika īstenota caur cilvēkiem, un viens no viņiem, kurs nožēlu nekad nav paudis, gluži pretēji – lepojas ar to, ir Alfrēds Rubiks. Kā jūtas un ko domā paši barikāžu dalībnieki, mūsu īstie tā laika varoņi, redzot interviju, kurā viņš stāsta, ka barikādes bija muļķība un, ja vien viņš būtu gribējis, tad būtu uzsūtījis omoniešus, lai tiktu galā? Jāatzīst, ka mūsu mediji nesteidzas pieminēt barikāžu 30. gadadienu, tas ir jādara mums pašiem, ikvienam, kurš domā par Latviju un tās nākotni.

https://fb.watch/36k9pwP-kl/