Ir cilvēki, kas nosoda disidentus, sakot, ka likums visiem viens un Dievs pieprasa pakļāvību valsts likumiem. Lai paustu šo viedokli, bieži tiek izmantota Bībeles rakstu vieta no Titam 3:1 “Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām…”
Draugi, ir morālie Dieva dotie likumi – 10 baušļi, uz kuriem jābalsta laicīgā likumdošana, savā ziņā satversme. 40-tajos, 2. pasaules kara laikā, Latvijā, balstoties uz tā laika likumu, visi ebreju tautības iedzīvotāji bija jāizdod varas iestādēm. Policija pakļāvās likumam represēt ebrejus un galu galā vest uz likumīgu masveida slepkavošanu Pierīgas un citos Latvijas mežos. Jāsaka, ka diemžēl pat mācītāji Latvijā nodarbojās ar ebreju vajāšanu. Cits piemērs – ASV konstitūcija tika dibināta uz 10 baušļu pamata un ASV plauka un zēla, kamēr tas tika ievērots, taču šodien novērojami pūšanas procesi. Šādus precedentus vēsturē mēs varam atrast vēl un vēl.
Arī Bībele runā par likuma burtu un garu.
2. Kor. 3:6 “…kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai: ne burtam, bet garam; jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu.”
Kad jūdu valdība aizliedza apustuļiem sludināt evaņģēliju, paust patiesību, tie Ap. d. 5:29 atbildēja: “Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.”
Tāpēc secinājums ir vienkāršs. Mums tiešām jābūt likumpaklausīgiem pilsoņiem, tāda ir Dieva griba, bet ir robeža, kur Dieva griba krustojas ar laicīgās varas gribu. Pravietis Daniels atteicās paklausīt likumam, kas aizliedza lūgt Dievu; apustuļi nepakļāvās likumam, kas aizliedza sludināt evaņģēliju; pirmie kristieši nepakļāvās likumam, kas aizliedza viņiem pulcēties, tie turpināja pulcēties katakombās. Arī Pāvils saka
Ebr. 10:25: “…neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.”
Pēc Jēzus nāves apustuļi pulcējās aiz slēgtām durvīm Jāņa 20:19 “Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: “Miers ar jums!””

No 1945. gada līdz 1949. gadam notika Nirnbergas tiesas procesi par fašistu noziegumiem pret cilvēci. Tika atzīts, ka augstākās priekšniecības un pat valdības rīkojumu pildīšana neatbrīvo cilvēku no personīgas atbildības par veiktajiem noziegumiem. Daudziem tika piespriests nāvessods.
Tāpēc, draugi, ņemsim vērā morāli un likumu, vērtēsim paši, kur ir tā robeža, kuru nevar pārkāpt, vai arī tieši otrādi – ir kur jāpārkāpj, lai saglabātu savu ticību un skaidru sirdsapziņu! Visam ir sava cena un ne visi to gatavi maksāt. Bieži vien tie, kas uzbrūk cilvēkiem, kuri uzdrošinās būt brīvi un saglabāt cilvēcīgu seju, ir tie, kas paši padevušies un pārdevušies, un, lai kompensētu savu sirdsapziņu, tie, nosodot un kritizējot, cenšas novilkt citus līdz savam līmenim.
Šajā situācijā vietā ir Jēzus pamācība, kas attiecas uz ticīgiem un neticīgiem.
Mat. 10:16 ” Redzi, Es jūs sūtu kā avis vilku starpā; tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži.”
Draugi, mums ir jādzīvo, jāturpina iet uz priekšu un neliekties, mums jāturpina maksāt savu cenu!
Noslēgumā vēlos iedrošināt ar Pāvila vārdiem no 2. Kor. 4:17 “Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību…”