Lai gan transporta ministrija ir apņēmusies no 2030. gada 1. janvāra aizliegt pārdot jaunus auto, ko darbina tikai iekšdedzes dzinēji, zaļās politikas atbalstītāji uzskata, ka tas nebūt nav pietiekoši. Organizācija Electric Vehicles UK, kas pārstāv elektrotransportlīdzekļus, brīdinājusi valdību, ka atļauja turpināt pārdot hibrīdauto, kurus nav iespējams uzlādēt ar elektrības kabeli, būs “katastrofāli kļūdains solis”. Tas būtiski ietekmēšot patērētāju uzticību valdības apņēmībai veicināt elektroauto izmantošanu. Vienkāršiem vārdiem sakot, zaļie mērķi tādejādi netiks piepildīti un politika būs izgāzusies.

Pilnīgiem hibrīdauto, piemēram, Toyota Prius, ir benzīna vai dīzeļdzinējs, kā arī elektromotors, ko darbina akumulators. Akumulatoru uzlādē no dzinēja, nevis no ārējās kontaktligzdas, un ar elektrību šāds auto parasti nobrauc tikai dažus kilometrus nelielā ātrumā.

Saskaņā ar 2024. gada sākumā ieviesto bezizmešu transportlīdzekļu likumu, ražotājiem katru gadu jāpārdod minimālā daļa “tīru” elektrisko automobiļu. Robežvērtība pieaugs no 22% 2024. gadā līdz 28% 2025. gadā un 2030. gadā sasniegs 80%. Valdības apspriedē, kas ilgs līdz 18. februārim, vēl tiks apsvērti elastīgāki termiņi pēc tam, kad daži autorūpniecības nozares pārstāvji cēla trauksmi, ka šāds likums apdraud darbavietas. Piemēram, novembrī Lielbritānijas senākais autoražotājs Vauxhall paziņoja, ka sakarā ar stingro likumu, tiks slēgta furgonu ražotne Lutonā ar 1100 darbavietām.

Kamēr konservatīvā un ekonomiski apzinīgā sabiedrības daļa ceļ trauksmi par nejēdzīgajiem zaļā kursa mērķiem, daļa aktīvistu domā par to plašāku ieviešanu. Pašreizējie zaļā kursa mērķi paredz Eiropas autorūpniecības industrijas sabrukumu, Ķīnas ietekmes palielināšanos un dzīves dārdzības pieaugumu. Vai nu Eiropa attieksies no radikālajiem zaļajiem mērķiem, vai arī tā kļūs par sīku vienību pasaules politikā.