Saskaņā ar 8. septembrī Nacionālajā medicīnas bibliotēkā publicētu pētījumu, Ontārio ārsti bieži vien nespēj nodrošināt vēža pacientiem nepieciešamo aprūpi. Ierobežotā piekļuve ģimenes ārstiem, speciālistu trūkums un garie gaidīšanas laiki liek slimniekiem vērsties slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās, kur viņi nereti tiek nosūtīti mājās bez palīdzības. Rezultātā ārstēšana sākas pārāk vēlu vai netiek nodrošināta vispār, kas noved pie smagākām diagnozēm un augstākas mirstības.

Tikmēr liberālā valdība turpina paplašināt eitanāzijas pieejamību. Pēc plašas kritikas garīgo slimību iekļaušana eitanāzijas programmā atlikta līdz 2027. gadam, tomēr tajā pašā laikā tiek apsvērta eitanāzijas pieejamība arī bērniem. Jaunākie dati rāda, ka medicīniski asistēta pašnāvība (MAiD) ir kļuvusi par sesto biežāko nāves cēloni Kanādā. Tomēr Kanādas Statistikas pārvalde to neiekļauj oficiālajā Top 10 sarakstā, jo reģistrēta tiek pamatslimība, nevis eitanāzija kā nāves cēlonis.

2022.gadā 13 241 kanādietis nomira ar MAiD injekciju – tas ir 4,1 % no visiem nāves gadījumiem un par 31,2 % vairāk nekā 2021. gadā. Tajā pašā laikā gaidīšanas laiks medicīniskajai aprūpei sasniedzis vidēji 27,7 nedēļas, kas daudzus ved izmisumā un piespiež izvēlēties eitanāziju.

Tā notika ar 52 gadus veco Danu Kveilu no Britu Kolumbijas, kurš novembrī izvēlējās nāvējošu injekciju, jo nesaņēma vēža ārstēšanu. Līdzīgi 2022. gadā kāda Vinnipegas sieviete savā nekrologā norādīja, ka izvēlējusies MAiD tāpēc, ka viņai tika atteikta palīdzība: “Man varētu būt bijis vairāk laika, ja man būtu bijusi lielāka palīdzība.” Tikmēr slimie un vecie, kas atsakās no eitanāzijas, sabiedrībā nereti tiek nosodīti kā “egoisti”.

Turpinoties valdības kreisi liberālajam kursam, varam nonākt līdz situācijai, kur arī Latvijā cenšas ieviest eitanāziju. Zem skaistām frāzēm šādā rīcībā slēpjas ekonomiskais aprēķins un cilvēka dzīvības nicināšana.