31.martā Parīzes tiesa atzinusi Francijas populārākās partijas “Nacionālā apvienība” līderi Marinu Lepēnu un vēl astoņus deputātus par vainīgiem valsts līdzekļu piesavināšanā. Šis lēmums gan vairāk atgādina visu to, kas notiek Rumānijā, Vācijā un citur Rietumu “demokrātijās”.

Tiesa partijas līderei un iespējamai 2027. gada prezidenta vēlēšanu kandidātei piesprieda četrus gadus cietumā (divus obligāti un divus nosacīti), 100 000 eiro naudassodu, kā arī piecu gadu aizliegumu kandidēt vēlēšanās. Arī pašai partijai tika uzlikts bezprecedenta naudas sods 2 miljonu eiro apmērā. Šis solis ir izraisījis šķelšanos Francijā un visticamāk, tuvākajās dienās un nedēļās notiks plaši protesti. Kā rakstīja Nacionālās apvienības prezidents Džordans Bardella: “Šodien netaisnīgi nosoda ne tikai Marinu Lepēnu: tā ir Francijas demokrātija, kurai tiek izpildīts nāvessods”. Pat centriski labējo republikāņu līderis Ēriks Kijoti paudis sašutumu platformā X: “Vai Francijā joprojām ir demokrātija?”.

Labēji populistiskā Nacionālā apvienība ir populārākā partija pēc partiju reitingiem un pašlaik aptaujās tās vēlētāju īpatsvars ir 32%, apsteidzot kreisās un centriskās partijas. Lepēna ir pārliecinoši vadībā pirmās kārtas prezidenta vēlēšanu aptaujās ar 38%.

Kopš labējo un konservatīvo partiju uzvaras gājiena Rietumu pasaulē, kreisie liberāļi izmanto dažādas metodes, lai apklusinātu politiskos pretiniekus. Šis spriedums ir ne tikai trieciens Marinai Lepēnai, bet arī visai Francijas demokrātijai. Kad populārākās opozīcijas līderi tiek izslēgti no politikas ar tiesas lēmumu, rodas jautājums – vai vēlēšanas ir godīgas, vai arī vara cenšas nodrošināt sev izdevīgu rezultātu?