20.maijā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) asambleja apstiprināja tā saukto “Pandēmijas nolīgumu” — vienošanos, kas paredz noteikumus, kā valstīm turpmāk rīkoties pandēmiju gadījumā. Šis līgums, kura izstrāde ilga trīs gadus, būs saistošs visām PVO dalībvalstīm. Līguma ievadā uzsvērts, ka PVO ir galvenā un koordinējošā institūcija starptautiskajā veselības aizsardzībā, tostarp pandēmiju profilaksē, gatavībā un reaģēšanā.

Lai gan dokumentā vairākkārt norādīts, ka tiks respektēts valstu suverenitātes princips sabiedrības veselības jautājumos, tas vienlaikus paredz, ka veselības krīžu gadījumā vadību pārņemtu PVO. Līgums arī nosaka, ka valstīm jāstiprina savas veselības aprūpes regulējošās iestādes un būs jāievieš medicīnas prakses, kuras PVO atzīst par piemērotām — tostarp vakcīnas un citas vielas, kas tiek uzskatītas par “drošām un efektīvām”.

Vēl viens līguma punkts paredz, ka dalībvalstīm būs jāapkaro “dezinformācija” veselības krīžu laikā.

Lai gan Latvija ir atbalstījusi Pandēmijas līguma pieņemšanu starptautiskajā līmenī, valsts šobrīd cenšas mazināt sabiedrības bažas, uzsverot, ka tas stāsies spēkā tikai pēc Saeimas ratifikācijas. Līgums nenosaka konkrētu termiņu, kad valstij jālemj par tā apstiprināšanu. Turklāt Latvijas puse norāda, ka ratifikācijas laikā pastāv iespēja pievienot atrunas, kā arī vēlāk no līguma izstāties.

Veselības ministrija uzsver, ka tikai vēlāk – kad tiks lemts par līguma ratifikāciju – notikšot padziļināta analīze par tā izrietošajām saistībām. Tomēr daudzi kritiķi uzskata, ka šāda pieeja ir tikai formalitāte, jo būtisks atbalsts PVO nostājai jau ir pausts.

Sabiedrībā turpina skanēt brīdinājumi, ka šāds līgums varētu būt solis pretī vienotas globālas veselības pārvaldības ieviešanai, samazinot valstu pašnoteikšanos krīzes situācijās. Latvija šobrīd lavierē starp starptautisko saistību izpildi un mēģinājumu nomierināt skeptiski noskaņotu sabiedrību.