Viens no tiem – starp Azerbaidžānu un Armēniju, kuru “meinstrīma” mediji gan ne visai plaši atspoguļo. Abas valstis jau ilgstoši konfliktē par Kalnu Karabahas reģionu un 2020.gadā Azerbaidžānai izdevās iegūt plašas teritorijas šajā strīdus apgabalā. Satraucoši ir tas, ka Armēnija kā Rietumu kristīgā valsts piedzīvo militāras operācijas no Azerbaidžanas puses, tomēr Rietumos šo jautājumu apspriest neviens nevēlas. Azerbaidžānas prezidents ir izteicies savā tviterkontā: “Armēnija pat nav kolonija, tā pat nav cienīga būt par kalpu.” Šāda retorika atgādina Krievijas “speciālās operācijas” jeb pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Grieķijas, ASV un Francijas amatpersonas gan ir nosodījušas Azerbaidžānas rīcību, bet tai pat laikā Vācijas ārlietu ministre un citas augstas amatpersonas izvairās no šī jautājuma, aizbildinoties ar objektīvas informācijas trūkumu. Iemesls tam visdrīzāk ir nesen noslēgtais gāzes līgums starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānu, lai samazinātu ES atkarību no Krievijas gāzes. Tas liecina, ka diemžēl dubultstandarti Eiropā jau ir kļuvuši par normu.