Liberālie mediji, politiķi un eksperti, kas saistīti ar Vienotību un Progresīvajiem, tos, kuri iestājas par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, publiski sauc par “tumsoņām”, “Kremļa aģentiem” un “Putina propagandas upuriem”.

Šai melu kampaņai tiek piesaistītas arī sabiedrībā pazīstamas personas. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga paziņojusi, ka viņas acīs jebkurš Saeimas deputāts, kurš balsos par Stambulas konvencijas denonsēšanu, līdz ar to būs pierādījis sevi kā cilvēks, kuru esot iespaidojusi Putina propaganda. Turklāt sociālajā vietnē X viņa raksta, ka “sen vairs nav runa par konvencijas saturu”, jo “nedrīkstam krist laukā no Eiropas vērtību kodola”. Tātad, svarīgākais nav konvencijas saturs, bet gan palikšana Eiropas vērtībās. Jāatgādina, ka šīs vērtības ietver LGBT un genderideoloģiju, kas Latvijai nav pieņemamas.

Tomēr jāatceras, ka pati Vaira Vīķe-Freiberga 2001. gada 10. februārī Austrijā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, norādot, ka “jāsāk jauna lappuse abu valstu attiecībās”. Arī 2005.gadā, piedaloties 2. Pasaules kara beigu atceres pasākumos Polijā, eksprezidente tikās ar Putinu. Vīķe-Freiberga toreiz personīgi apstiprināja, ka gatavojas piedalīties 9. maija svinībās Maskavā. Tad rodas jautājums — vai eksprezidente pati nav bijusi lielākā Kremļa propagandas ietekmē, nekā jebkurš cits, kuru viņa šodien par tādu apsūdz?

Ir vērts atcerēties arī, ka Lietuva līdz šim brīdim nav pievienojusies Stambulas konvencijai. Vai arī mūsu kaimiņvalsts, pēc Vīķes-Freibergas loģikas, ir “Putina ietekmes” teritorija? Šādi apgalvojumi kļūst arvien absurdāki un diskreditē pašu Kremļa naratīva piesaukšanu.