Neraugoties uz ES centieniem piemērot sankcijas un atbrīvoties no Krievijas enerģētiskās atkarības, Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksports uz Eiropu novembrī sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 1,75 miljonus tonnu. Lielākie novembra apjomi tika nosūtīti uz Franciju un Beļģiju. Tas ir pat vairāk nekā 2022. gada decembrī, kad Krievija uz Eiropu eksportēja 1,74 miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes, liecina datu un analītikas uzņēmuma “Kpler” dati. 

Atšķirībā no akmeņoglēm un naftas ES nav noteikusi sankcijas Krievijas gāzei, taču Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka dalībvalstīm līdz 2027. gadam jāatbrīvojas no Krievijas fosilā kurināmā. Daudzām ES valstīm tas ir ārkārtīgi neizdevīgi, jo pirms kara tika noslēgti ilgtermiņa līgumi. Turklāt aptuveni 21% no visas Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, kas ieplūst ES, tiek pārkrauti un vesti uz citām pasaules valstīm, kas, protams, palielina Maskavas ieņēmumus, raksta “Financial Times”. 

Lai gan ES sankciju mērķis bija smagi skart Krievijas ekonomiku un neļaut Krievijai finansēt karu, “galvenās Krievijas ekonomikas nozares pielāgojas un dažos gadījumos pilnībā atkopjas no starptautiskajām sankcijām, kas noteiktas saistībā ar karu Ukrainā”, nesen ziņoja aģentūra “Bloomberg”. Daļēji to veicinājusi Krievijas spēja novirzīt naftas piegādes uz citām valstīm un pārdot jēlnaftu par cenām, kas ir augstākas par, piemēram, ES noteikto 60 ASV dolāru maksimālo cenu, atzīst aģentūra.