Beļģijas apelācijas tiesa lēmusi, ka sociālo mediju gigants ir netaisnīgi cenzējis Eiropas Parlamenta deputātu Tomu Vandendrišu par viņa “naidīgajiem” ierakstiem un piespriedusi Facebook mātesuzņēmumam Meta samaksāt 27 779 eiro kompensāciju konservatīvajam politiķim.

Šī ir pirmā reize, kad soctīklu platforma ir juridiski sodīta par ierakstu “ēnošanu jeb slāpēšanu”.  Šādas darbības Meta vienmēr ir noliegusi, un tās arī nav minētas pakalpojumu sniegšanas noteikumos. Ēnošana ir plaši lietots apzīmējums tam, ka lietotājs vai tā saturs tiek slēpts no redzamības, turklāt platforma nekad neinformē par šādu darbību, radot iespaidu, ka vēstījums neatrod atsaucību auditorijā. Lai gan liberāļu vadītie sociālo mediju uzņēmumi bieži ir apzīmējuši ēnošanu kā sazvērestības teoriju, Twitter faili, kas publiskoti kopš Īlons Masks pārņēmis platformu, liecina, ka tā ir regulāra prakse.

Toma Vandendriša ēnošanas gadījums datējams ar 2021. gada februāri, kā rezultātā viņa ieraksti Facebook kontā kļuva mazāk redzami. Dažus mēnešus vēlāk konts tika pilnībā bloķēts, uz laiku ierobežojot tam piekļuvi. Meta apgalvoja, ka daži politiķa ieraksti pārkāpuši Facebook vadlīnijas, kā iemeslu minot “naida runu” un “naidīgu organizāciju atbalstīšanu”. Tomēr tiesā sociālo mediju gigants nespēja sniegt nekādus pierādījumus cenzēšanai.

Pēc sprieduma Eiropas Parlamenta deputāts X vietnē rakstīja, ka tā ir “pirmā uzvara pret lielo tehnoloģiju gigantu”. Tāpat politiķis izteicis cerību, ka šis spriedums liks saprast Facebook, ka savu lietotāju kontus vairs nevarēs cenzēt bez sekām.

Konservatīvo un tradicionālu vērtību aizstāvju “ēnošana” un cenzēšana ir bieža prakse. Privātie mediju giganti paši izdomā savus noteikumus un paši izlemj par kādas personas cenzēšanu. Nožēlojamākais ir tas, ka parasti šāda rīcība netiek pamatota un ir praktiski neiespējami to apstrīdēt. Varbūt šis tiesas spriedums radīs pārmaiņas līdzšinējā soctīklu politikā.