Ķīnas lēmums ierobežot retzemju elementu eksportu izraisījis Eiropas Savienības satraukumu, un Brisele šo soli sauc par “bīstamu triecienu” Eiropas stratēģiskajām nozarēm, īpaši automobiļu un mikroshēmu ražošanai.

Ģeopolitiskā spriedze jau skar konkrētus uzņēmumus. Pēc tam, kad Nīderlande pārņēma kontroli pār Ķīnas uzņēmumam piederošo mikroshēmu ražotāju Nexperia, Pekina atbildēja, aizliedzot tā eksportu. Rezultātā Volkswagen nespēj saņemt nepieciešamās detaļas un brīdina par iespējamiem ražošanas pārtraukumiem vairākās Vācijas rūpnīcās. Eksperti brīdina, ka Ķīnas plašākie retzemju aizliegumi var apdraudēt visu Eiropas zaļo un digitālo pāreju, īpaši bateriju un pusvadītāju ražošanu.

Kā norādīja kāds Briseles diplomāts: “ES ir jārīkojas ātri, lai aizsargātu savas stratēģiskās intereses. Pieaugot Ķīnas spiedienam, Eiropas trauslā, sašķeltā ekonomika nevar atļauties ilgstošu konfrontāciju.” Pašas ES amatpersonas atzīst, ka papildu tarifi Ķīnas elektroauto, kas noteikti 2024. gadā, veicināja šo konfliktu, atklājot Eiropas atkarību no ārējām piegādēm.

Eiropa līdz 2035. gadam iecerējusi pilnībā pāriet uz elektroauto ražošanu, taču šo transportlīdzekļu izgatavošanai nepieciešami retzemju metāli. Rezultātā Eiropa pati sev ir “iešāvusi kājā”, kļūstot atkarīga no Ķīnas importa. Turklāt elektroauto ražošana prasa ievērojami vairāk enerģijas un dabas resursu, un tikai pēc ļoti ilga lietošanas laika tie sāk kompensēt savu negatīvo ietekmi uz vidi, salīdzinot ar tradicionālajām automašīnām. Neskatoties uz brīdinājumiem par ekonomiskās konkurētspējas zudumu un pieaugošajiem ārējiem riskiem, Eiropas Savienība turpina virzīt Zaļo kursu, arvien vairāk vājinot savu ekonomisko pozīciju.