Tā kā debates par transseksuāliem sportistiem vīriešiem, kas startē sieviešu sporta sacensībās, īpaši Parīzes Olimpisko spēļu sakarā kļūst aizvien plašākas, rodas jautājums – kam ir jānotiek, lai amatpersonas, kas pieņem šādus lēmumus, par prioritāti izvirzītu sieviešu drošību nevis transseksuāļu ideoloģiju?

Šādas sacensības ir ne vien negodīgas, bet tajās bieži sievietes sportistes gūst nopietnas traumas vai pat mūža invaliditāti. Iespējams, zināmākais gadījums bija, kad 2014.gadā MMA cīkstonis Falons Fokss salauza galvaskausu savai pretiniecei Tamikai Brentsai. Traumas tiek gūtas arī citos, ne tikai cīņas sporta veidos. 2022. gadā 17 gadus vecajai Peitonei Maknabai transseksuāla pretinieka vīrieša mestā volejbola bumba trāpīja pa seju ar tādu spēku, ka sportiste nokrita pie zemes bez samaņas. Bumbas ātrums bija ap 112 km/h. Ar veselības problēmām – smadzeņu traumām un daļēju labās puses paralīzi, kas Peitonei tika konstatētas pēc trieciena, viņa cīnās vēl joprojām.

Viens no nesenākajiem gadījumiem 2024.gada pavasarī tika iemūžināts video kamerās, kur meiteņu basketbola spēles laikā ASV Masačūsetsas štatā bārdaina, 180 cm gara transpersona, kura identificējās kā sieviete, savainoja trīs otras komandas spēlētājas, cīnoties par atlēkušo bumbu.

Kopš 2021. gada medijos plaši tika atspoguļota ASV Pensilvānijas universitātes transpersona peldētāja Lia Tomas. Saskaņā ar Swimming World datiem līdz Tomasas karjeras beigām UPenn universitātē 2022. gadā viņa bija pacēlusies no 65. vietas vīriešu komandā uz 1. vietu sieviešu komandā 450m brīvajā stilā.

Kā atzīmējis laikraksts Daily Mail, nesen veiktā apjomīgā pārskatā konstatēts, ka agrīna testosterona iedarbība uz transseksuāliem vīriešiem nozīmē, ka viņiem piemīt vismaz astoņas fiziskās un garīgās īpašības, kas varētu dot priekšrocības sportā, tostarp lielāka muskuļu masa un kaulu blīvums, lielākas plaušas, augstāks skābekļa līmenis asinīs un labāka telpiskā izpratne. Tas saglabājas pat vairākus gadus pēc dzimuma pārejas.

Tā kā kreisi liberālā ideoloģija uzspiež savu politiku un ignorē bioloģisko sieviešu aizsardzību, nepieciešams skaidri noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst. Pastāv atsevišķas situācijas, kad ģenētisku noviržu rezultātā var būt dzimuma problēmas, tomēr to nevar uzskatīt par normu, kam visiem vajag līdzināties. Vai vēl vairāk –  caur kultūru un politiku veicināt vīriešu un sieviešu atteikšanos no sava dzimuma, kas noved pie smagām problēmām.