Nīderlande ir kļuvusi par vēl vienu ES valsti, kurā pārsvaru gūst konservatīvie spēki. Septiņus mēnešus pēc tam, kad Ģerta Vildersa galēji labējā Brīvības partija izraisīja valstī politisku satricinājumu, iegūstot visvairāk deputātu vietu vispārējās vēlēšanās, Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs iecēlis jauno Nīderlandes labējā spārna valdību.

Neraugoties uz uzvaru, jaunais premjerministrs gan nebūs Vilderss, bet bijušais izlūkdienesta vadītājs Diks Šofs, kurš nav nevienas koalīcijas partijas biedrs. Viņa valdības mērķis ir ieviest valstī “visstingrāko imigrācijas kontroli”. Koalīcijas līgumā ar nosaukumu “Cerība, drosme un lepnums” paredzēts ieviest stingrus pasākumus attiecībā uz patvēruma meklētājiem, atcelt ģimenes atkalapvienošanos bēgļiem un samazināt starptautisko studentu skaitu, kuriem atļauts studēt valstī. Maijā publicētajā nolīgumā uzsvērts, ka “ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk ierobežot visu veidu migrācijas uz Nīderlandi apmērus un savaldīt tās plūsmu gan šobrīd, gan ilgtermiņā”.

Lai gan aizdomu ēnu met atsevišķas Brīvības partijas idejas attiecībā par Krieviju un Putina režīmu, tā ir laba zīme, ka kārtējā kreiso globālistu valdība ir kritusi. Nīderlande būs viena no daudzajām Rietumeiropas valstīm, kur līdzšinējās liberālās valdības tiek nomainītas ar nacionāli domājošām un konservatīvākām. Šajā nedēļā notiek arī vēlēšanas Lielbritānijā un Francijā, kas mainīs politisko gaisotni Eiropā.