Share on facebook
Share
Share on twitter
Tweet
Share on telegram
Dalīties
Share on whatsapp
Dalīties
Share on facebook
Share
Share on twitter
Twitter
Share on telegram
Dalīties
Share on whatsapp
Dalīties

Kāpēc es neticu pandēmijai.

Pandēmija ir infekcijas slimību epidēmija, kas izplatījusies lielā teritorijā, piemēram, kontinentā vai visā pasaulē. Apzīmējumam “pandēmija” nav nekāda sakara ar to, cik smaga ir slimība. Tas nozīmē tikai to, ka tā izplatījusies ļoti plaši. Pandēmijas mērogu var sasniegt arī vieglas slimības. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka šis vārds “noteikti varētu izraisīt bailes” bez pievienotās vērtības – inficēšanās ierobežošanas vai izglābtām dzīvībām. Statistika ziņo, ka šobrīd, 2021.gada janvārī, pasaules mirstības indekss no koronvīrusa ir ap 1% līdz 2% (https://ej.uz/axk5). Statistika pierāda, ka iespējamība mirt, braucot ar motorizētu transporta līdzekli, ir tieši tikpat liela – viens pret 103 jeb mirstības indekss ir 1% (https://medium.com/luminate/odds-of-dying-what-you-should-really-worry-about-cc761901565b). Vai tāpēc visi atteiksimies no pārvietošanās ar auto ikdienā?

Starp citu, 2020.gada novembrī (dati par decembri vēl nav pieejami) Latvijā nomiruši 2 353 cilvēki, no kuriem 105 kā nāves cēlonis norādīts šis jaunais vīruss, taču 482 cilvēki miruši no audzējiem un 1274 no asinsrites sistēmas slimībām, tajā skaitā arī insults un infarkts. Salīdzināsim šo pandēmijas gadu ar citiem gadiem. 2019.gada novembrī Latvijā miris 2 171 cilvēks, 2018.gada novembrī 2 219, 2017.gada novembrī 2 322 un 2016.gada novembrī 2 326. Latvijā pavisam dabiski gada pēdējās divas nedēļas un gada pirmās divas nedēļas ir tās, kurās nomirst visvairāk cilvēku attiecībā pret pārējo gadu, tikai šogad mums visos medijos tiek uzsvērti tikai šī viena vīrusa upuri, kamēr pandēmijas ierobežojumu dēļ daudzi izdara pašnāvības vai mirst no nepietiekamas medicīniskās aprūpes, kas tiek liegta ierobežojumu dēļ. Nesen facebook portālā kāda meitene dalījās ar stāstu, kur veca sieviete ieradusies veikalā ar apavos ieģērbtām plikām kājām, lai iegādātos zeķubikses, kas viņai, protams, ierobežojumu dēļ tika atteiktas. Zeķubikses varot pasūtīt internetā vai pa telefonu un atnākt izņemt otrā dienā. Kundzei līdzi nebija telefona, lieki minēt, ka viņa nezina, kā veikt pasūtījumus internetā. Par laimi, šī meitene viņai palīdzēja, pasūtot zeķubikses ar iespēju izņemt nākamajā dienā. Vai šī kundze šādi tiek pasargāta no saslimšanas? Ieraksts ar šo gadījuma aprakstu gan mistiski pazudis no facebook. Vai nojaušat, kāpēc?

Ko mums ir devuši pandēmijas ierobežojumi, kam būtu jāsamazina saslimušo skaits gada mēnešos, kad Latvijā ik gadu pastiprinās dažādas vīrusu saslimšanas, par kurām šogad neviens vispār vairs nerunā? Atbildes nav, jo saslimušo skaits pēc statistikas datiem turpina augt tikpat ātri, cik dažādo ierobežojumu skaits. Tai pat laikā ir valstis tepat mums kaimiņos, kurās ierobežojumu ir krietni vien mazāk un arī saslimušo ir mazāk. Latvijā šobrīd pēc statistikas datiem saslimuši 2,48% no visiem iedzīvotājiem, kamēr Igaunijā, kur ir atvērti visi restorāni, atļauti tirdziņi un strādā visi veikali – 2,39% no visiem iedzīvotājiem (https://www.worldometers.info/coronavirus/), bet Somijā, kur arī drīkst strādāt visi restorāni, bāri, veikali un citi uzņēmi – tikai 0,7%.

Paši testi, ar kuriem tiek noteikts, vai cilvēkam ir vai nav šis vīruss, ir apšaubāmi. Raksti, oficiāli apstiprināta informācija un liecības par to ir ļoti daudz (https://ej.uz/e23v, https://ej.uz/goc2). Viens no testu veidiem pat uzrāda 25% gadījumus kā kļūdainus. Cik no šiem kļūdainajiem gadījumiem veido kopējo saslimšanas statistiku, ja zināms, ka daudziem cilvēkiem, kam apstiprināta šī jaunā vīrusa saslimšana, nav pilnīgi nekādu slimības pazīmju? Protams, nenoliedzu, ka slimība pastāv un ir cilvēki, kas to pārslimo ļoti smagi un pat mirst, taču to varam teikt par jebkuru slimību, tomēr man nav zināma neviena slimība, kur tu oficiāli kļūsti par saslimušo, ja tev nav pilnīgi neviena simptoma.

Tiek ziņots, ka no populārā vīrusa visvairāk mirst vecuma grupā 80+.https://lv.wikipedia.org/…/Veidne:COVID-19_miru%C5%A1ie… Statistika vēsta, ka Latvijā vidējais dzīves ilgums ir 72.7 gadi, bet pasaulē 67.2 gadi. Vai nebūtu labāk nemelot un ziņot sabiedrībai, ka cilvēki miruši no vecuma nevis no vīrusa?

Arī sociālo mediju fact-checkers jeb faktu pārbaudes partneri savairojās un aktivizējās milzīgos apjomos tieši 2020.gada martā, kad sākās jaunās slimības izplatība pasaulē. Ja patiesība par šo pandēmiju ir tik brīvi pieejama oficiālajos medijos un statistikas datos, tad kāpēc milzīgas summas tiek ieguldītas, lai agresīvi un bieži vien nepamatoti paspiestu runas brīvību sociālajos tīklos? Vai varbūt tā ir tāda pati patiesības cenzūra kā padomju laikos? Par ko uztraucas facebook pārstāvji un kas ir patiesie labuma guvēji visā šajā procesā? Tieši 2020.gada martā arī Latvijas faktu pārbaudītāji Re:Baltica kļuva par facebook partneri (https://rebaltica.lv/2020/03/recheck-klust-par-oficialajiem-fb-faktu-parbaudes-partneriem/). Viņus, tāpat kā lielāko daļu Centrālās un Austrumeiropas faktu pārbaudes partnerus sponsorē bēdīgi slavenais Sorosa fonds. (https://ej.uz/5tie, https://puaro.lv/tiesiskums/springes-reakcija-apliecina-rebaltica-noslepumainiba-par-saviem-sponsoriem-nav-nejausa/), pie tam Re:Baltica šo faktu cenšas slēpt un sauc sevi par profesionāliem žurnālistiem, kas patiesībā pēta un izceļ tikai tās ziņas, kas ir vajadzīgas un izdevīgas viņu sponsoriem. Kā domā tu? Vai pandēmija pastāv un kam tā ir izdevīga? Kādi ir tavi novērojumi? Raksti savas domas komentāros. 

Share on facebook
Share
Share on twitter
Tweet
Share on telegram
Dalīties
Share on whatsapp
Dalīties
Dalies ar rakstu:
Share on facebook
Share
Share on twitter
Tweet
Share on telegram
Telegram
Share on whatsapp
WhatsApp

Komentāri