Kā Lielo piektdienu atzīmē dažādās pasaules valstīs?

Nedēļu pirms Lieldienām pasaulē sauc par svēto nedēļu. Tā sākas ar Pūpolsvētdienu un beidzas Klusajā sestdienā, bet starplaikā katrai dienai ir savs nosaukums un nozīme. No kristīgā pasaules skatupunkta Lielajā piektdienā tiek pieminētas Jēzus Kristus ciešanas un nāve Golgātā. Tā ir piektdiena pirms Lieldienām un šogad tas ir 7.aprīlis. Lielākā daļa kristīgo konfesiju Lielo piektdienu atzīst par svētku dienu, un daudzi, tostarp katoļu, austrumu pareizticīgo un luterāņu ticības pārstāvji, šajā dienā gavē un apmeklē dievkalpojumus. Tomēr citiem šie svētki asociējas vienkārši ar brīvdienām un pavasara atnākšanu pēc garās ziemas. Pasaulē dažādās valstīs Lielo piektdienu atzīmē atšķirīgi. Piemēram, Romā daudzi itāļi šajā dienā izvēlas gavēt vai ievērot diētu, kas sastāv tikai no zivīm. Romas lielākais Lielās piektdienas pasākums, kas pazīstams kā “Krusta ceļš”, ir svinīgs lāpu gājiens, ko vada pāvests. Gājiens sākas Kolizejā un beidzas Palatīna kalnā. Jeruzāleme ir vieta, saskaņā ar Bībeli, kur notika Jēzus krustā sišana. Tādēļ Lielā piektdiena pilsētai ir ļoti nozīmīgi garīgi un rituāli svētki. Tradīcija ietver svētceļojumu, kurā cilvēki ar koka krustiem rokās, dodas pa to pašu maršrutu, ko Jēzus veica, dodoties uz Golgātu. Pēc svētceļojuma notiek vakara bēru gājiens, kurā dalībnieki atveido Jēzus apbedīšanu. Savukārt Londonas centrālajā laukumā katru gadu Lielajā piektdienā tiek rīkota bezmaksas brīvdabas izrāde “Kristus ciešanas”. Tajā piedalās vairāk nekā 100 gan amatieri, gan profesionāli kristiešu aktieri, kā arī dzīvnieki. Bet Centrālamerikas valstīs tādās kā Hondurasa, Salvadora un Gvatemala Lielās piektdienas svinībās izmanto mākslu. Šajā dienā ielas tiek izklātas ar “paklājiem”, kas veidoti, izmantojot krāsainas zāģu skaidas un kuros ir attēloti reliģiski vai dabas motīvi.