Jēzus negāja politikā. Tā atrunājas kristieši dzirdot vārdu “politika”. Taču tā ir ļoti nepareiza Bībeles izpratne. Jēzus patiešām nebija deputāts, ministrs vai prezidents, Viņš bija un ir Kungu Kungs un Ķēniņu Ķēniņš pār visiem prezidentiem, ministriem, oligarhiem un globālistiem. Taču Bībele, sākot no 1. Mozus grāmatas līdz Jāņa Atklāsmes grāmatai, ir cieši saistīta ar politiku. Dieva griba ir tiešā veidā pārvaldīt politiku, lai tiktu ieviesti taisnīgi likumi, balstīti uz 10 baušļiem un, kā Evaņģēlijos ir rakstīts, “lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts”, lai katram ir iespēja atrast mieru ar Dievu. Dievs savu plānu virs zemes realizēja caur konkrētiem cilvēkiem, piemēram, tādiem kā Mozus, Samuēls, kas vienlaicīgi bija gan priesteri, gan ķēniņi, tātad politiķi. Taču tajā dienā, kad izraēlieši prasīja sev ķēniņu, līdzīgi kā pagānu tautām, Dievs brīdināja, ka tas nav pareizi un novedīs pie nelāgām sekām, tomēr piekāpās un atļāva. Tad sākās neveiksmju sērija tajos brīžos, kad ķēniņi atkāpās no Dieva principiem. Radās konflikti starp praviešiem, priesteriem – Dieva pārstāvjiem un starp ķēniņiem, līdz pat asinsizliešanai no bezdievīgu ķēniņu puses. Dievs vairs nevarēja ietekmēt politiskos procesus un nodrošināt mieru valstī.
Latvijā ķēniņš un likumdevējs ir valdība, Ministru kabinets, Saeima un, ja likumdevējs ir norobežots no Dieva caur Dieva cilvēkiem, tad Dieva plāns nevar tikt realizēts mūsu zemē, Latvija nevar būt Dieva svētīta. Tāpēc Dieva griba ir, lai Dieva cilvēki ir Saeimā, Ministru kabinetā, politikā – tādējādi Dieva balss atskan tur, ietekmē likumdošanu un mūsu valsts virzību.
Kāpēc Jēzus negāja politikā? Trīs lietas:
1.Viņš uzstājās pret tā laika jūdu valdību. Kā minimums, Viņš kritizēja, deva ieteikumus, tātad, Viņš ņēma dalību politikā.
2. Viņš pats gan nepiedalījās tiešā veidā, bet iedvesmoja un sludināja “Dzenieties pēc Dieva Valstības un tad pārējās lietas jums tiks pieliktas”. Viņš norāda mums, ka garīgie principi un lietas ir prioritāte un pēc tam – laicīgās lietas un politika. Vispirms kalpošana draudzē un cilvēku glābšana un pēc tam politika. Jēzus ir iedvesmotājs. Viņam nebija jāņem tieša dalība politiskos procesos, kaut Viņš to arī darīja. Viņam ir tituls, Viņš ir Kungs, Ķēniņš, Viņš ir mūsu galva, bet Viņa draudze ir Viņa miesa, mēs esam ķēnišķīgi priesteri un ķēniņi. Ja mēs par piemēru un pamatu ņemam garīgos principus, mēs valdīsim arī fiziskā pasaulē, arī caur politiku.
3. Jēzū Kristū ir atklāta visa Dieva pilnība un Vecās Derības Dievs ir tas pats Jaunās Derības Dievs. Viņš ir politiķis un iedvesmotājs. Viņš ir Valdnieks un Glābējs, Sākums un Gals, Pasaules Gaisma!
Lūk, tāda ir Dieva Lauvu filozofija – Jēzus ir Lauva un Jēzus ir Jērs. Dieva Lauvas ir tie, kas lūdz un strādā, un nebaidās no vārda “politika”, kas ir 100% Dieva griba. Mēs esam tie, kas nepaiet garām cilvēkiem vajadzībās, nepaiet garām savai tautai un ņem aktīvu dalību politiskos procesos.