Jaunzēlandes valdības ministrs paziņojis, ka atkāpjas no amata, jo spraigas diskusijas laikā “uzlicis roku” uz darbinieka augšdelma. “Es aizgāju pārāk tālu un man par to ir ļoti žēl,” sacīja ministrs Endrjū Beilijs, nosaucot savu uzvedību par pārspīlētu. Premjerministrs Kristofers Luksons paziņoja, ka incidents noticis 18. februārī, bet viņš pieņēmis Beilija atkāpšanos no amata tikai pēc dažām dienām, lai dotu ministram laiku aprunāties ar ģimeni un darbiniekiem.

Otrā atvainošanās, ko valsts tirdzniecības un patērētāju lietu ministrs Beilijs piedāvāja par savu rīcību, notika pēc tam, kad viņa vizīte kādā Jaunzēlandes uzņēmumā pagājušā gada oktobrī izvērtās negatīva. Kāds darbinieks toreiz uzrakstīja sūdzību, kurā apgalvoja, ka ministrs, šķiet, bija iedzēris, lamājies un vairākkārt nosaucis viņu par neveiksminieku. Ministrs pēc tam vairākkārt atvainojies un sacījis, ka noticis pārpratums un izteiktos komentārus viņš domājis ar humoru, turklāt nav lietojis nekādas apreibinošās vielas.

Neraugoties uz atkāpšanos no ministra amata, Beilijs paziņoja, ka viņš paliks parlamenta deputāts un cer kalpot saviem vēlētājiem.

Šāda, iespējams, nekorekta rīcība ir nieks salīdzinot ar to, ko pie mums var atļauties amatpersonas. Pie mums deputāts var protestētājam izsist no rokas telefonu, saukāt citus deputātus rupjiem lamuvārdiem, notrallināt miljoniem eiro, slēpt aplokšņu algas, bet par to nekādu atbildību neuzņemas. Ja jau mūsu koalīcija tik ļoti vēlas līdzināties citām liberālajām demokrātijām, tad kādēļ par pieļautajiem pārkāpumiem neatkāpjas no amatiem?