Jaunie partiju reitingi parāda, ka sabiedrība ir vīlusies partiju darbībā, jo lielākai daļai Saeimā pārstāvēto partiju reitingi ir kritušies. Pieaudzis arī to aptaujāto skaits, kuri nepiedalīsies vēlēšanās (14,4%) un kuri nezina par ko balsot (23%). “Jaunā Vienotība”, kas ir spējusi mēneša laikā kopš iepriekšējiem reitingiem iegūt sev arī Rīgas mēra pienākuma izpildītāja amatu, turpina nostiprināt savas līderpozīcijas ar 12,6% atbalstu. Nākamie reitingu pozīcijās ir ZZS (8%), Progresīvie (7,9%) un LPV (7,4%). Pārējās politiskās partijas ir attālākās pozīcijās – NA (5,3%), Stabilitātei (5,1%) un noslēdzošā partija, kas varētu iekļūt Saeimā ir AS (4,6%).

Ja šodien notiktu vēlēšanas, tad esošajai koalīcijai būtu 38% iedzīvotāju atbalsts, bet esošajai opozīcijai būtu 45% balsu. Papildus enerģētiskajai krīzei, kuru piedzīvojām šajā ziemas/pavasara sezonā, pieaugušās elektroenerģijas cenas un plānotā skolu slēgšana norāda uz valdības nespēju risināt sabiedrības problēmas. Tā kā nav skaidrības, vai politiskais tirgus ap Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu tiks novests līdz galam un vai tiks veidota jauna koalīcija, sabiedrība ir ķīlnieka lomā valdības nespējai risināt esošās problēmas.

Lai panāktu reālas pārmaiņas, ir nepieciešams vēlēšanās vairākumu iegūt nacionāli konservatīvām partijām, kas būtu gatavas izbeigt “Jaunās Vienotības” diktātu. Jo ilgāk Kariņš un viņa partija būs pie varas grožiem, jo grūtāk būs Latvijas izaugsmei.