HOLOKAUSTS 1933-1945 UN ŠODIENAS PASAULE.

IEVADS

Šajā rakstā esmu apkopojis un papildinājis savus izvilkumus no Stefana Brukfelda un Pola A. Levina grāmatas “Stāstiet par to saviem bērniem”. Tā ir grāmata par holokaustu Eiropā no 1933. gada līdz 1945. gadam. Mūsu bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga brīdina, ka ļaunums var atkārtoties, ja mēs šodien nepratīsim domāt kritiski: “Mēs skaidri apzināmies, ka pienācis laiks, kad holokausts no atmiņām pārvēršas vēsturē. Ja nepratīsim šo transformāciju novadīt pareizā virzienā, nākotnē varam piedzīvot ļaunuma atdzimšanu.”
Lasot šo grāmatu, varēju bez liekām pūlēm savilkt paralēles ar šodien notiekošajiem procesiem pasaulē un Latvijā. Katram manis izdalītajam punktam ir paralēles, kuras redzu un spēju pamatoti izskaidrot. Taču nolēmu izskaidrošanu uzticēt Tev, dārgais lasītāj. Šis raksts nav domāts zemiem un aprobežotiem prātiem, bet loģiski domājošiem un brīviem cilvēkiem. Tātad, lasot tālāk, domā pats un savelc paralēles pats ar saviem novērojumiem. ŠĪ RAKSTA MĒRĶIS IR MĀCĪTIES IZDARĪT PAREIZAS IZVĒLES ŠODIEN, LAI RĪT NEBŪTU JĀPIEDZĪVO ĻAUNUMS. Būšu pateicīgs, ja dalīsies ar savām domām komentāros un varēšu no tā mācīties, varbūt pat radīt jaunu rakstu.

· CĒLI MĒRĶI LABĀKAI CILVĒCEI JEB VĀCIJAS ATDZIMŠANA UN GLĀBŠANA
Vācijas ekspansija un vardarbības darbi balstījās uz pārākuma apziņu un vēlmi atjaunot tās kādreizējo varenību. Vēsturiski Vācija bija bijusi varena lielvara, ja atceramies Svētās Romas imēriju (“Pirmais reihs”) un Vācijas impēriju (“Otrais reihs”). Apzīmējumu “Trešais reihs” nacisti izmantoja propagandas nolūkos, lai sasaistītu savu izveidoto režīmu ar senākiem vācu vēstures periodiem, un ļaužu apziņā šī valdīšana tika dēvēta par “tūkstošgadīgu” vai pat “mūžīgu”, tā tika apzīmēta pat par paradīzi zemes virsū. Ideoloģijas atbalstītāji uzskatīja, ka, izmantojot selekciju, iespējams atjaunot, viņuprāt, pārāko āriešu rasi, tādējādi veicinot cilvēces uzplaukumu. Realitātē tas bija klasisks totalitārisma laikmets, kad Nacionālsociālistikā vācu strādnieku partija pilnībā uzurpēja politisko varu, likvidēja demokrātiju, kontrolēja sabiedrisko un kultūras dzīvi un ieviesa totālu cenzūru. CENA PAR VĀCIJAS ATDZIMŠANU BIJA DIKTATŪRA, TOTALITĀRISMS, KONTROLE UN CENZŪRA. 

· PROPAGANDA UN IZGLĪTĪBA

1933. gada 13. martā tika izveidota Propagandas un tautas izglītības ministrija, lai varētu konsolidēt nacistu partijas ideoloģijas propagandas centienus ar jauno valsts stāvokli, kad nacisti bija ieguvuši varu, kura drīz vien kļuva neierobežota. Ministrijas vadīšana tika uzticēta Dr. Jozefam Gebelsam. Ministrijas pārraudzībā tika nodoti plašsaziņas līdzekļi, kultūra un māksla. PROPAGANDAS MINISTRIJAS GALVENAIS UZDEVUMS BIJA IEDVEST VALDOŠĀS PARTIJAS UZSKATUS PLAŠĀM MASĀM. Šī mērķa sasniegšanai tika izmantoti laikraksti, publikācijas, plakāti un citi līdzekļi. Liela uzmanība tika veltīta jaunākajiem tehnikas sasniegumiem, kas ļāva uzrunāt plašas masas – radio un kino. Ministrijā strauji pieauga ierēdņu skaits un arī budžets. Izglītības iestādēs mācības notika stingras ideoloģijas garā. CEĻŠ UZ TREBLINKAS UN AUŠVICAS GĀZES KAMERĀM, KĀ ARĪ RUMBULAS UN BIĶERNIEKU MASU KAPIEM SĀKĀS NO PROPAGANDAS UN LIKUMIEM.

· IDEOLOĢISKIE PRETINIEKI
Nacistiskās Vācijas vara balstījās uz valsts vadītāju izstrādātu ideoloģiju – uzskatu sistēmu, kas caur propagandu tika uzspiesta sabiedrībai. IKVIENS, KAS DOMĀJA CITĀDĀK, BIJA VALSTS IENAIDNIEKS UN “NEVĒLAMS SUBJEKTS”
Nacisti uzspieda tautai savu gribu ar pārdomātu propagandu un gestapo kontroli, izslēdza no sabiedrības visus, ko uzskatīja par nevēlamiem, iznīcināja politisko opozīciju un iepotēja jaunajai paaudzei savus uzskatus ar jauniešu organizāciju starpniecību. VISA ĻAUNUMA SAKNE BIJA EBREJS. Draudi “tautas kopības” veselībai skaitījās arī cilvēki ar fiziskiem un garīgiem defektiem, un “antisociāli elementi”. Tajā ietilpa garīgi slimie, sīki likumpārkāpēji, homoseksuāli orientēti cilvēki, prostitūtas, pat tie, kas divas reizes bija atteikušies no darba piedāvājuma, un, protams, ideoloģijas pretinieki.

· LIKUMI
Fašisti perfekti ievēroja likumus! 1935. gadā nacistu partijas Nirnbergas kongresā pieņēma „rasu likumus”. Saskaņā ar tiem ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, aizliedza strādāt valsts darbā, būt uzņēmējiem vai strādāt savos īpašumos, tie nevarēja arī nopirkt īpašumus. Aizliedza laulības starp ebrejiem un neebrejiem („neāriešiem” un „āriešiem”). Ebreji tika uzskatīti par mazvērtīgāku rasi un visa ļaunuma sakni. Ebreji apdraudēja vācu tautas rases tīrību un eksistenci. Tie tika pasludināti par galveno ienaidnieku, kas visu laiku jāapkaro. Ebrejiem piedēvēja visu, kas bija internacionāls un svešs nacionālisma idejām: marksismu, demokrātiju utt. Viņus vainoja visās Vācijas neveiksmēs un apsūdzēja tieksmē uzkundzēties visām pasaules tautām.

· NOŠĶIRŠANAS POLITIKA
1930.-40. gados tika pieņemti aptuveni 400 likumi, kas ierobežoja ebreju tiesības; ebrejiem atņēma pilsonību, aizliedza ieņemt valsts amatus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, strādāt par tiesnešiem, augstskolu pasniedzējiem, darboties mākslas un zinātnes jomā; atbrīvoja no militārā dienesta; ar likumu tika aizliegtas laulības starp vāciešiem un ebrejiem. 1935. gadā tika pieņemts likums, kas noteica ebreju nošķiršanu no pārējās sabiedrības. VISĀ EIROPĀ PIRMAIS SOLIS EBREJU IZNĪCINĀŠANAS PLĀNĀ BIJA NOŠĶIRT VIŅUS NO PĀRĒJIEM IEDZĪVOTĀJIEM. Katrā okupētajā teritorijā uzreiz sākās ebreju reģistrēšana.

· EKONOMISKĀS SANKCIJAS
1939. gadā Galvenās drošības pārvaldes priekšnieks Reinhards Heidrihs deva norādījumus: “Ebreji jāsavāc geto pilsētās, lai varētu labāk nodrošināt kontroli pār viņiem. Vissmagākais jautājums ir gādāt par ebreju mazo uzņēmēju izskaušanu lauku apvidos.” 1942. gada 12. maijā Vācijas ebrejiem aizliedza izmantot “āriešu” frizieru pakalpojumus.

· SASTRĒGUMU RADĪŠANA
Geto kļuva par nāves lamatām. Viens no izšķirošajiem faktoriem bija tīši radīta pārapdzīvotība. Varšavas geto cilvēku skaits sasniedza 400 000, kas bija 7,5 m uz vienu iedzīvotāju.

· RELIĢISKO PASĀKUMU IEROBEŽOŠANA VAI AIZLIEGŠANA
Reliģiskos pasākumus bieži aizliedza. Ja gestapo atklāja, ka notiek dievkalpojumi, tad to dalībnieki tika dažādos veidos pazemoti vai arī nošauti. Reizēm pat ticīgajiem lika urinēt uz Toras (Vecās Derības) ruļļiem.

· IZGLĪTĪBAS IEGUVES IEROBEŽOŠANA
Par spīti visam, geto ebreji centās dzīvot normālu dzīvi. Skolas nebija atļautas, bet apmācība notika nelegāli.

· SODI
Allaž tika apspriests jautājums par pretošanos valsts iekārtai, bet vācu politika, kas atbalstīja nežēlīgus kolektīvus sodus, padarīja šādu izvēli sarežģītu`. Sodi par praktiski nenozīmīgiem “pārkāpumiem” noveda pie ļoti augstas ebreju un citi ieslodzīto mirstības.

· VIENALDZĪBA
Mirstoši bērni uz ielas Varšavas geto nebija retums, bet cilvēki vienkārši gāja garām, jo šādu bērnu bija pārāk daudz. Starptautiskā mērogā, demokrātiskās valstis pārsvarā slēdza savas durvis ebreju bēgļiem.

· MEDICĪNISKIE EKSPERIMENTI AR CILVĒKIEM
Nacistu eksperimenti ar cilvēkiem bija virkne medicīnisku eksperimentu ar lielu skaitu ieslodzīto, ieskaitot bērnus, koncentrācijas nometnēs 1940. gadu sākumā un vidū. Galvenās iedzīvotāju mērķgrupas bija čigāni, poļi, padomju karagūstekņi, invalīdi un ebreji no visas Eiropas. Nacistu ārsti un viņu asistenti piespieda ieslodzītos piedalīties šajā procesā bez viņu piekrišanas procedūrai. Parasti nacistu eksperimenti ar cilvēkiem izraisīja nāvi, traumas, disfigurāciju vai pastāvīgu invaliditāti, un tie ir atzīti par medicīnas spīdzināšanas piemēriem. Aušvicā un citās nometnēs Edvarda Vīrta vadībā atsevišķiem ieslodzītajiem tika veikti dažādi bīstami eksperimenti, kas it kā bija paredzēti, lai palīdzētu vācu karavīriem kaujas situācijās, jaunu ieroču attīstībā, ievainoto atjaunošanā un nacistu rasu ideoloģijas veicināšanā. Pēc kara šie noziegumi tika notiesāti tā sauktajā Ārstu tiesas prāvā. Nacistiskās Vācijas ārsts Kurts Heismeijers 1964. gada pratināšanas laikā teica: “NEJUTU NEKĀDU STARPĪBU, VAI TIE IR EBREJI VAI DZĪVNIEKI.”

· UPURU APLAUPĪŠANA
Tika apzagti un aplaupīti pat upuru ķermeņi. Pirms vai pēc nosmacēšanas gāzes kamerās sievietēm nogrieza matus, ko izmantoja, lai darinātu segas un zeķes. Tika izrauti zelta zobi, pelni no krematorijām reizēm tika izmantoti lauksaimniecībā. Šo darbu fašisti uzticēja pašiem ebreju ieslīdzītajiem, kuri vēlējās padzīvot nedaudz ilgāk. Šīs komandas dēvēja par “sonderkommando”.

· SLEPENĪBA UN MELI
Iemesls nāves nometņu izveidošanai bija nacistu apzināšanās, ka viņi nevarēs iegūt okupēto valstu valdību un iedzīvotāju atbalstu, ja slepkavos turpat uz vietas, tāpēc ebrejus izveda it kā uz darbu utt., bet realitātē cilvēki pa tiešo nonāca koncentrācijas nometnēs un gāzes kamerās. Sistemātiska ebreju iznīcināšana sākās ar Vācijas valsts sankcionētu fiziski un garīgi atpalikušo un antisociālo Vācijas pilsoņu iznīcināšanu. To veica eitanāzijas centros ar gāzes kamerām un krematorijās. Piederīgie parasti saņēma aptuveni šādu vēstuli: “Godātais kungs, kā jums jau zināms, pēc Ministrijas pavēles jūsu meita tika pārvietota uz mūsu iestādi. Ar dziļu nožēlu mums nākas paziņot, ka jūsu meita ir mirusi no gripas. Visi medicīniskā personāla mēģinājumi glābt slimnieces dzīvību diemžēl beidzās neveiksmīgi.” KĀ REDZAMS, NACISTI CENTĀS SLĒPT SAVUS ĻAUNOS DARBUS, MALDINOT SABIEDRĪBU UN ATKLĀTI MELOJOT. Maldināšana bija vāciešu parastā taktika. Pirms slaktiņa Rumbulā, Rīgas ebrejiem tika teikts, ka viņus pārvieto.
Pirms iznīcināšanas Treblinkas nāves nometnē, ebreji saņēma šādu paziņojumu: “Varšavas ebreju uzmanībai! Jūs pārvedīs uz darba nometni. LAI IZVAIRĪTOS NO EPIDĒMIJAS, jums jānodod apģērbs un bagāža dezinfekcijai. Zelts, skaidra nauda, valūta pret kvīti jānodod kasē. PIRMS DOŠANĀS TĀLĀK, VISIEM JĀNOMAZGĀJAS DUŠĀ.” Dušās viņi saņēma ļoti spēcīgu indi “Ciklons-B”. Nometnes gāzes kamerās tika nogalināti 700-900 000 ebreju un ap 2000 čigānu. Tikai Aušvicas nometnē tika nogalināts vairāk ebreju nekā Treblinkā.

·DENUNCIĀCIJA(STUČĪŠANA)

Gestapo nebūtu tā veicies, ja nenotiktu denunciācijas (stučīšana). Denunciācija ir savtīgā vai ļaunā nolūkā veikta apsūdzēšana, nodošana, “nostučīšana”. Vardarbībā pret ebrejiem vācieši izmantoja tūkstošiem labprātīgu palīgu. BEZ STUČĪTĀJU PALĪDZĪBAS NACISTIEM NEBŪTU IZDEVIES ĪSTENOT TIK LIELA APJOMA VARAS DARBUS.

· AUKSTA SISTĒMA
Rumbulas bedrēs tika izmantota “sardīņu kārtošana”, ko sauc par Jekelna metodi. Upurus piespieda atstāt drēbes bedres malā, tad dzina uz bedrēm. Upuriem, reizēm visai ģimenei kopā, lika gulties virsū jau asiņainiem nošautajiem, un šāvējs viņiem iešāva pakausī lodi.

· KOLABORACIONISMS
Kolaboracionisms (no franču val. collaboration – ‘sadarbība’) šaurākā nozīmē ir jebkura sadarbība ar okupācijas varu, savukārt starptautiskajās tiesībās ar šo terminu saprot apzinātu, brīvprātīgu un tīšu sadarbību ar pretinieku, darbojoties tā interesēs pret savu valsti. Terminam ir izteikti negatīva nokrāsa, saistot to ar pakalpību, līdzskrējējiem un oportūnismu. Daudzās pasaules valstīs kolaboracionisms tiek atzīts par noziedzīgo nodarījumu, kuru kvalificē kā valsts nodevību. Katrā valstī, arī Latvijā, holokausta laikā bija tā vaininieki, atbalstītāji, upuri un malā stāvētāji. TIE POLICISTI UN MILITĀRISTI, KURI ATTEICĀS SLEPKAVOT CIVILIEDZĪVOTĀJUS, TIKA AIZSTĀTI AR CITIEM UN PARASTI NETIKA SODĪTI. Lielākā daļa gan darīja to brīvprātīgi, ticot, ka ebreji ir kaitīgi un ir jāiznīcina. Baltijas valstīs, Baltkrievijā un Ukrainā nacisti saņēma IEVĒROJUMU palīdzību no vietējās policijas. Noslepkavoto vietējo Latvijas ebreju skaits procentuāli ir viens no augstākajiem Eiropā. Kopā Latvijā noslepkavoja 90 000 ebrejus. Runājot par Latviju, Viktors Arājs bija latviešu ievērojamākais kolaboracionists, pēc profesijas jurists, viens no masveida ebreju iznīcināšanas realizētājiem vācu okupētajā Latvijā. Vadījis tā dēvēto “Arāja komandu”, kurā ietilpa 1000 cilvēku, – nacistiem pakļautu latviešu palīgpolicijas vienību, kas veica represijas pret Latvijas ebrejiem. Uz viņa sirdsapziņas ir vismaz 14 000 slepkavību.

· SABIEDROTIE UN EBREJU ATBALSTĪTĀJI
Rumānijas centrālajā daļā uzturējās 300 000 ebreji, kuri izdzīvoja holokaustu. Kā viņiem tas izdevās? Kā citās valstīs, tā arī tur vācieši nevarēja izvest ebrejus bez vietējo iedzīvotāju palīdzības. Arī Dānijas valdība atteicās ieviest diskriminējošus pasākumus pret savas valsts 7500 ebrejiem. Somijas 2000 ebreji izdzīvoja, jo valdība atteicās deportēt ebrejus – savas valsts pilsoņus.

· PRETOŠANĀS
“SAUJIŅA klaigājošu esesiešu un priviliģētu ieslodzīto ar pātagām apbēra mūs ar sitienu krusu. Tā bija elle.” – lasāms grāmatā “Stāstiet par to saviem bērniem”. Var nosaukt tūkstošiem pretošanās piemēru no ebreju puses. Ebreji ne vienmēr gāja kā aitas uz nokaušanu, vairāki tūkstoši aizbēga pat uz Šanhaju. Vācijas sabiedrotā Japāna kontrolēja šo pilsētu, bet tā neatbalstīja nacistu ideoloģisko naidu pret ebrejiem. “Mēs pretojāmies; tā mums bija vieglāk mirt un bija vieglāk panest mūsu likteni,” 1943. gadā teica Varšavas ebreju geto sacelšanās dalībnieks. Vācu civiliedzīvotāju vidū bija aktīvas pretošanās grupas, piemēram, “Ēdelveisa pirāti”, “Svinga bērni”, “Baltā roze” u.c. Daudzi no to dalībniekiem tika sodīti ar nāvi. 1943. gadā tūkstošiem vācu sievietes, kas bija precētas ar ebreju vīriem, protestēja pret viņu vīru izsūtīšanu (iznīcināšanu) gestapo (slepenpolicijas) ēkas priekšā. Viņas kliedza, līdz pietrūka elpa: “Jūs, slepkavas!” Protestam bija panākumi, un lielākā daļa sieviešu atguva savus vīrus. LĪDZĀS NEAPTVERAMI LIELAJAM IZNĪCINĀTO EBREJU SKAITAM IR ZINĀMAS VAIRĀKAS VEIKSMĪGAS PRETOŠANĀS KUSTĪBAS UN BĒGŠANA.

· SIRDSAPZIŅA
Masveida nošaušanās nogalināja simtus un tūkstošus, tas pievērsa daudz uzmanības un atstāja negatīvu iespaidu uz karavīru morālo stāvokli. Leitnanta Valtera ziņojums: “Mans personīgais iespaids ir tāds, ka eksekūciju laikā no psiholoģiskām aizturēm netiek ciests. Tas parādās vēlāk, kad pēc vairākām dienām paliekot mierā un klusumā visu pārdomā”.

· ATMAKSA
1942. gada 17. decembrī Sabiedrotās valstis (ASV, Lielbritānija, PSRS, Ķīna) paziņoja, ka tie, kas vainojami ebreju slepkavošanā, pēc kara tiks sodīti.
No 1945. gada līdz 1949. gadam notika Nirnbergas tiesas procesi par fašistu noziegumiem pret cilvēci. Tika atzīts, ka augstākās priekšniecības un pat valdības rīkojumu pildīšana neatbrīvo cilvēku no personīgas atbildības par veiktajiem noziegumiem. Daudziem tika piespriests nāvessods.

NOSLĒGUMS

Dalies ar rakstu! Esi aktīvs! Izvērtē to, kas notiek apkārt, ko tu redzi un dzirdi, un ceru, kas šis raksts tev palīdzēs nākotnē pieņemt kādas grūtas vai izšķirošas izvēles.
Kas ir tas, ko varam MĀCĪTIES no šī tumšā perioda pagājušajā gadsimtā, lai neatkārtotu to šodien? Vai tev, lasītāj, izdevās savilkt paralēles ar mūsdienu tendencēm, kas tikai veidojas, varbūt kādas, kas jau plaukst un zeļ? Varbūt tu domā citādāk?