Nantes pilsēta Francijas rietumos jau vairākus gadus ir bēdīgi slavena ar tajā strauji pieaugošo noziedzības līmeni. Saskaņā ar jaunāko pašvaldības pētījumu, 25% sieviešu apgalvo, ka viņām ir bail uz ielas, bet 99% sieviešu vismaz reizi dzīvē jau ir kļuvušas par seksistiska komentāra vai rīcības upuri. Tomēr liberālā pilsētas mēra prioritāte neietver kriminālas rīcības sodīšanu, bet gan pilsētas telpas pārveidošanu un minoritāšu tiesību aizstāvību. Daži no pasākumiem ietver, piemēram, ietvju platuma, ielu apgaismojuma vai pat apstādījumu “pārskatīšanu”. Tā nav nekāda jauna modes parādība. Jau 2017. gadā geju aktīviste Karolīna de Hāsa ierosināja paplašināt ietves un uzlabot ielu apgaismojumu ar mērķi cīnīties pret uzmākšanos sievietēm Parīzes ziemeļu rajonos, kur dzīvo visvairāk imigrantu.

Grenobles pilsētā zaļās partijas mērs Ēriks Pijols ierosināja eksperimentēt ar dzimumneitrāliem rotaļu laukumiem, bet Strasbūrā zaļās partijas mēre Džīna Barsigjana ir iecerējusi aprīkot bērnus ar īpašām vestēm, lai novērotu, kā skolas teritoriju izmanto zēni un meitenes un saskaņā ar šiem novērojumiem “virzītos uz lielāku vienlīdzību, kā arī novērstu dzimumvardarbību” skolās.

Nav nejaušība, ka šie apšaubāmie eksperimenti notiek pilsētās, kurās ir daudz imigrantu un augsts noziedzības līmenis. Cīņa pret “seksismu uz ielām” ļauj izvairīties no patiesā ļaunuma nosaukšanas un īsto vainīgo identificēšanas. Izskatās, ka franču liberālie politiķi vēl nav ievērojuši, ka pasaule mainās. Liberālā politika pirms tās norieta kļūst vienkārši smieklīga.