Jaunais likums stāsies spēkā 1. jūlijā un ļaus brīvprātīgajiem kapelāniem “sniegt atbalstu, pakalpojumus un programmas skolēniem, kā to noteikusi konkrētās skolas padome”. Skolu administrācijai būs jāpublisko katra kapelāna reliģiskā piederība, kā arī tiks izvērtēta kandidāta pieredze, izglītība un vairāki citi svarīgi faktori. Desantiss uzsver, ka vecāku vai skolēnu dalība ir pilnīgi brīvprātīga. Tajā pašā laikā, viņaprāt, izslēgt reliģisko grupu darbību no skolām būtu diskriminācija. “Ja tā notiek, mēs izrādām, ka Dievam šeit nav vietas, un tas ir nepareizi. Mūsu valsts dibinātāji tā nebija paredzējuši”, piebildis gubernators.

Līdzīga prakse ir arī vairākos citos ASV štatos. Kongresmenis Kols Hefners no Teksasas, kur programma darbojas jau no pagājušā gada, atzinis, ka “tā kā skolās trūkst kvalificētu mentālās veselības speciālistu, kapelānu programma ir liels atbalsts skolēniem, kuri saskaras ar garīga un cita rakstura problēmām”.

Laikā, kad Latvijā, līdz ar jauno izglītības saturu, kristīgā mācība ir izņemta no skolu programmas, tomēr ir valstis un reģioni, kur kristīgo mācību tur cieņā. Nedrīkst ar varu uzspiest ticību, tomēr ir labi dot iespēju dzirdēt ticības mācību, ja skolēns to vēlas.