Eiropas Parlamenta kreisi noskaņotais vairākums 18.janvārī pieņēma rezolūciju, kurā izteikti divi galvenie mērķi. Pirmais, iekļaut naida runu starp “īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju”, tādiem kā terorisms, cilvēktirdzniecība, narkotiku un ieroču tirdzniecība un organizētā noziedzība, uz kuriem attiecas ES mēroga minimālie noteikumi attiecībā uz definīcijām un sodiem.  Un otrais mērķis – paplašināt naida runas un noziegumu definīciju, iekļaujot tajā “dzimumu, seksuālo orientāciju, dzimuma identitāti, dzimuma izpausmi, dzimuma pazīmes, vecumu, invaliditāti un jebkuru citu pamatīpašību”. Viegli iedomāties, ka tas varētu ietvert jebko, par ko kāds varētu justies aizvainots.

Saskaņā ar oficiālo skaidrojumu, naida runa ir tik nopietna, ka ietekmē ne tikai indivīdu vai kopienu, “bet arī sabiedrību kopumā, graujot ES pamatus”, savukārt sociālie plašsaziņas līdzekļi tai piešķir arī “pārrobežu dimensiju”.

Itālijas konservatīvo deputāte Silvija Sardone izteikusies, ka ES “rada domu noziegumus, lai ierobežotu vārda brīvību un uzbruktu ikvienam, kas ir pret liberālo ideoloģiju.” Savukārt Austrijas konservatīvo deputāts Haralds Vilimskis uzsvēra, ka “viss projekts jāuzskata par politiski motivētu.”

Citviet Eiropā jau redzami piemēri, ka vienkārša Bībeles citēšana vai pieklājīga savu tradicionālo uzskatu paušana, var tikt nosaukta par naida runu. Tā turpinot sociāli liberālo ideju kritizēšana varēs tikt uztverta par krimināli sodāmu darbību.