Zemnieku protesti, kas pēdējā laikā notiek vairākās ES dalībvalstīs, beidzot nonākuši arī līdz Briselei, kur 1.februārī notika ES vadītāju tikšanās. Kamēr dalībvalstu līderi lēma par 50 miljardu eiro atbalstu Ukrainai, netālu no parlamenta bija pulcējušies tūkstošiem sašutušu lauksaimnieku, kuri dedzināja riepu un kūtsmēslu ugunskurus, protestējot pret “zaļo” politiku, noteikumiem, kas liek atmatā atstāt aktīvās lauksaimniecības zemes, ierobežo mēslošanas līdzekļu izmantošanu un lauksaimniecības dzīvnieku daudzumu, kā arī samazina subsīdijas dīzeļdegvielai.

Francijas EP deputāts Tjerī Mariani sniedzot komentārus izdevumam “The European Conservative”, vainoja ES elites vēlmi īstenot brīvās tirdzniecības darījumus, vienlaikus slāpējot vietējo Eiropas ražošanu ar “padomju stila lauksaimniecības pārvaldību”, kā arī neatlaidīgi cenšoties panākt Ukrainas integrāciju ES kopējā lauksaimniecības politikā.

Arī Ungārijas premjers Viktors Orbāns izteicies, ka tas, ka “tautas balss netiek uztverta nopietni, ir Eiropas kļūda un demokrātijas deficīts.” Viņaprāt, vienīgā izeja ir atrast jaunus līderus, kas patiešām pārstāv tautu.

Sagaidāms, ka lauksaimnieki pilsētā paliks arī nedēļas nogalē. Pašreizējais protestu vilnis visā Eiropā, visticamāk, tuvākajos mēnešos kļūs vēl intensīvāks pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.