Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, kas ir atbildīgs par bloka bēdīgi slavenā sociālo mediju cenzūras instrumenta – Digitālo pakalpojumu likuma izstrādi, jau pirms Īlona Maska intervijas ar Donaldu Trampu, nosūtīja platformas X īpašniekam vēstuli, kurā piedraudēja ar tiesiskām sekām, ja viņš ļaus bijušajam prezidentam vai jebkuram X lietotājam reklamēt saturu, kas ES tiek uzskatīts par “nelikumīgu”. Vēstulē minēts, ka Brisele būšot ārkārtīgi modra pret jebkādiem pierādījumiem, kas norāda uz minētiem pārkāpumiem un nevilcināsies rīkoties, lai “aizsargātu ES pilsoņus no nopietna kaitējuma”. Bretona vēstule izpelnījās lielu kritiku Eiropā, un konservatīvie likumdevēji nosodīja ES Komisijas acīmredzamos dubultos standartus attiecībā uz vārda brīvību un labējo politiku.

Īlona Maska divu stundu garā intervija ar Trampu notika 12. augustā un vienā brīdī sasniedza 100 miljonus aktīvo klausītāju. Masks uzslavēja bijušā prezidenta rīcību pirms mēneša notikušā atentāta mēģinājuma laikā kā “neticami iedvesmojošu”, sakot, ka tas bijis brīdis, kad viņš nolēmis atbalstīt Trampu.

Masks Rietumu liberālajā elitē nav iecienīts savu konservatīvo uzskatu dēļ. Pirms diviem gadiem viņš iegādājās soctīklu platformu Twitter, pārdēvēja to par X un ir centies, lai tajā būtu vārda brīvība. Viņš arī atjaunojis Donalda Trampa kontu, kuram ir 89 miljoni sekotāju. Runājot par vēlēšanām, saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām Baidens no Trampa atpalika par 2-3 procentpunktiem, taču Kamala Harisa ir atdzīvinājusi Demokrātu partijas izredzes, un aptaujas liecina, ka cīņa par Balto namu būs sīva.

Eiropas kreisi liberālā elite arvien vairāk cenšas ierobežot sabiedrības piekļuvi konservatīvām idejām. Redzams, ka Briseles birokrāti vārdos aizstāv demokrātiskos principus, bet sev neizdevīgās situācijās tos ignorē.