Sociālajā platformā “X” raisījusies plaša diskusija par žurnāla “Ir” izvirzītajām gada cilvēku nominācijām. Īpašu sabiedrības uzmanību un asu reakciju izpelnījusies Centra MARTA pārstāves Beatas Jonites nominācija.

Žurnāls savu izvēli pamato ar to, ka Latvijai esot pievērsta “starptautiska uzmanība” pēc tam, kad Saeimas vairākums atbalstīja izstāšanos no Stambulas konvencijas, un Beata Jonite tikusi izcelta kā viena no galvenajām balsīm, kas centās šo lēmumu apturēt. Viņa ir “Centrs MARTA” Interešu pārstāvības nodaļas vadītājs un viena no 6.novembra protesta akcijas Doma laukumā organizatorēm.

Tomēr, spriežot pēc sabiedrības reakcijas sociālajos tīklos, cilvēku vērtējums ir krasi atšķirīgs no žurnāla piedāvātā naratīva. Komentāri ir ne tikai kritiski, bet brīžiem pat ļoti asi. Cilvēki atklāti apšauba gan “gada cilvēka” titula loģiku, gan pašu nominēšanas procesu. Daudzi ironiski norāda, ka pietiek noorganizēt vienu “politiskas nokrāsas” mītiņu par valsts budžeta līdzekļiem un sabiedrisko mediju atbalstu, lai iegūtu “gada cilvēka” titulu. Citi apšauba žurnāla piesaukto “starptautisko uzmanību”, uzsverot, ka šāds formulējums drīzāk kalpo kā politiskas kampaņas sastāvdaļa, nevis objektīvs fakts.

Šāda prakse nav tikai Latvijas parādība. Tā iekļaujas plašākā Eiropas Savienības politiskajā un ideoloģiskajā kontekstā, kur noteiktas tēmas un to pārstāvji tiek izcelti priekšplānā kā “pareizie”, “modernie” un “eiropeiskie”. Latvijas politiskā un mediju telpa šo dienaskārtību lielā mērā vienkārši atkārto.

Rezultātā rodas plaisa starp sabiedrības noskaņojumu un to, ko elites līmenī pasniedz kā paraugu jeb “gada cilvēku”. Jo ilgāk tiks pasniegts, ka šīs nominācijas atspoguļo tautas gribu, jo lielāka būs sabiedrības neuzticība gan medijiem, gan politiskajai sistēmai kopumā.