Es cīnos par sliņķiem, par bezatbildīgiem cilvēkiem, kas gaida, ka citi izdarīs visu viņu vietā, par saviem kritiķiem, par tuvākiem cilvēkiem, kas novērsušies, par tiem, kas man Facebook nelaiko, bet skatās un seko līdzi, par tiem, kas laiko, komentē un šeiro, par ienaidniekiem, par saviem sekotājiem, labvēļiem, atbalstītājiem, draugiem, tuvākiem un tālākiem cilvēkiem, par tiem, kas ienīst Dievu, par tiem, kas vienaldzīgi, par tiem, kas mīl Dievu, par mācītājiem, bīskapiem un draudžu apmeklētājiem, par tiem, kam esmu un kam neesmu pieņemams, lai visi varētu pulcēties, lai samazinātu nodokļu slogu, lai nebūtu piespiedu potēšana, lai bērni varētu iet skolā, lai mēs visi varētu tikties ar tuviniekiem, lai mēs varētu dzīvot drošā Latvijā, uz kuru cilvēki brauc nevis bēg. Labi ir apzināties, ka šai cīņā es neesmu viens – ar mani ir Dievs un mani atbalstītāji. Un mums ir miers sirdī, ka mēs esam izdarījuši visu, kas bija mūsu pienākums.