Eiropas Tautas partija (EPP), kas ir Eiropas Parlamenta lielākā grupa un no kuras nāk Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, aicinājusi ievērojami mīkstināt aizliegumu no 2035. gada izmantot jaunus auto ar iekšdedzes dzinējiem.

Ar savu 11.decembra priekšlikumu EPP nostājusies autobūvētāju un to valstu pusē, kas iestājas pret iekšdedzes dzinēju aizliegumu. Dokumentā teikts, ka sasteigtais lēmums būtu jāatceļ un ES arī pēc noteiktā termiņa beigām savā tirgū jāatļauj iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļi, kas darbojas ar biodegvielu un alternatīvo degvielu, piemēram, dabasgāzi. Pieļaujamā kategorijā būtu jāiekļauj arī hibrīdie automobiļi, kas darbojas gan ar elektrisko akumulatoru, gan iekšdedzes dzinēju.

Arī Eiropas automobiļu ražotāju asociācijas prezidents Luka de Meo norādījis, ka, nozarei nepietiks laika sagatavoties nākamgad noteiktajiem jaunajiem CO2 emisiju ierobežojumiem un tai, iespējams, draud 15 miljardu eiro sodanauda “Tie, kas ir izdevuši noteikumus, nav nodrošinājuši nepieciešamos tirgus apstākļus, uzlādes infrastruktūru, enerģijas cenu noteikšanu utt.”, sacīja de Meo.

Lai gan Eiropas Tautas partijai ir ievērojama ietekme visās ES iestādēs, apšaubāms, vai ES Komisijas vadība bez cīņas atteiksies no saviem vērienīgajiem klimata mērķiem. Piemēram, ES jaunais Nīderlandes klimata jomas vadītājs Vopke Hokstra septembrī sacīja, ka klimata mērķi ir labi izstrādāti, lai stimulētu investīcijas, un ka uzņēmumi visā Eiropā ir uz pareizā ceļa, lai tos laikus sasniegtu.

Tomēr pašreizējais stāvoklis nozarē liecina par citādu ainu. Volkswagen oktobrī paziņoja, ka tam nāksies slēgt vismaz trīs Vācijas rūpnīcas, masveidā atlaist darbiniekus un iesaldēt atalgojumu tiem, kas paliks strādāt, iespējams, līdz 2026. gada beigām.

Briseles ierēdņi dzīvo ilūzijā, ka dalībvalstis Zaļo kursu labprāt vēlas ieviest un sabiedrībā galvenā problēma ir klimata pārmaiņas. Realitātē sabiedrību nomoka klimata prasības, kurām izlieto daudzus miljardus, bet ierobežo tēriņus iedzīvotāju pamatvajadzībām.