No 10. oktobra stāsies spēkā jauni ES noteikumi par politiskās reklāmas pārredzamību, kuru mērķis ir ierobežot ārvalstu iejaukšanos un manipulācijas vēlēšanu laikā. Noteikumi paredz, ka politiskajām reklāmām jābūt skaidri marķētām, norādot sponsoru, saistību ar konkrētām vēlēšanām, samaksāto summu un izmantotās mērķauditorijas atlases metodes.

Uz šo regulējumu reaģējis arī ASV sociālo mediju uzņēmums Meta, kas pārvalda Facebook, Instagram, Threads un WhatsApp. Uzņēmums paziņojis, ka no oktobra savās platformās Eiropā pārtrauks rādīt reklāmas, kas saistītas ar politiku, vēlēšanām un sociālajiem jautājumiem. Meta uzskata, ka jaunie noteikumi ir pārāk sarežģīti, rada juridiskas neskaidrības un ir grūti īstenojami gan platformām, gan reklāmdevējiem. Līdzīgu lēmumu ir pieņēmis Google, kas arī ierobežos politisko reklāmu.

Šķiet, ka ES aiz cēla mērķa — cīņas pret “dezinformāciju”, patiesībā slēpj vēlmi pastiprināt kontroli pār viedokļu telpu. Arvien sarežģītāki noteikumi padara teju neiespējamu neatkarīgu viedokļu klātbūtni publiskajā telpā. Birokrātija aug, vārda brīvība sarūk. Kad sociālo tīklu giganti sāk atteikties no politiskās reklāmas Eiropā, tas liecina par to, ka ES noteikumi jau sen ir pārsnieguši saprāta robežu. Šī nav vairs cīņa pret manipulāciju — tā kļūst par cīņu pret opozīciju un alternatīviem viedokļiem.

Kas attiecas uz Latviju, “Meta” lēmums ir slikta ziņa gan partijām, gan vēlētājiem Latvijā, uzskata sabiedriskās politikas centra “Providus” vadītāja Iveta Kažoka. Viņasprāt, visvairāk šo reklāmu liegumu sajutīs jaunas vai nelielas partijas un daļa sabiedrības, iespējams, paliks nezinot par vēlēšanu tuvošanos, neieraugot to populārākajos soctīklos.