Eiropas autobūves nozares nākotne izšķirsies 5. martā, kad Eiropas Komisijas Transporta komisārs publicēs ilgi gaidīto rīcības plānu. Šī plāna mērķis ir saprast, kā nozarei virzīties tālāk, lai ievērotu ES noteikto zaļo politiku un tai pat laikā atjaunot nozares konkurētspēju, kas pēdējos gados ir strauji mazinājusies.

Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija brīdina, ka bez konkrētiem pasākumiem nozare riskē slēgt rūpnīcas un masveidā atlaist darbiniekus, vēl vairāk vājinot Eiropas pozīcijas pret pieaugošo Ķīnas ražotāju konkurenci. Vācijas autobūves uzņēmums Audi pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu slēgt savu rūpnīcu Briselē un atlaist 3000 darbinieku februāra beigās.

Pēdējo divu Urzulas fon der Leienas Komisijas darbības gadu laikā ES nav vēlējusies mainīt stingros standartus, kas soda ražotājus par to, ka tie pārdod vairāk iekšdedzes dzinēju auto nekā elektroauto. Tāpat arī Komisija līdz šim atteikusies pārskatīt aizliegumu no 2035. gada pārdot automobiļus ar 100% iekšdedzes dzinēju. Autorūpniecības nozare apgalvo, ka pašreizējie noteikumi būtu jāmaina no uz sodiem balstītu pieejas uz tādu, kas stimulē tirgus pieprasījumu. Tāpat ražotāji rosina iekļaut sintētisko un atjaunojamo degvielu kā alternatīvu, lai izvairītos no pilnīgas iekšdedzes dzinēju likvidēšanas. Šāda pieeja, kas jau tiek izmantota, varētu novērst miljoniem transportlīdzekļu priekšlaicīgu nodošanu metāllūžņos un ļautu turpināt ar iekšdedzes dzinējiem darbināmu automobiļu pārdošanu, izmantojot ilgtspējīgāku modeli.

Izskatās, ka Eiropas Komisija neaptver, cik ļoti kaitē pati sev ar zaļās politikas prasībām. ASV un citas lielvalstis nav ieinteresētas zaļo mērķu īstenošanā. Ja Eiropa nemainīs savu politisko virzību, tā ieslīgs arvien dziļākā krīzē.