1.augustā stājās spēkā Eiropas Savienības galvenais mākslīgā intelekta tiesību akti, kas pazīstami ar nosaukumu “AI Act”.  Eiropas birokrāti tos slavē kā pasaulē pirmo plašāko tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta jomā, bet ļoti maz ticams, ka arī citas pasaules valstis tos ņems vērā.

Noteikumu galvenais mērķis ir klasificēt mākslīgā intelekta izmantošanu četrās kategorijās, pamatojoties uz tā “riska līmeni” ekonomikai, rūpniecībai un sabiedrībai. Pēc tam nozarēs izmantotās mākslīgā intelekta tehnoloģijas tiek regulētas atbilstoši šīm kategorijām. Visaugstākā riska kategorijas tādas kā sociālā vērtēšana pēc Ķīnas parauga, biometriskā uzraudzība un citas, kas pārkāpj privātumu, Eiropas Savienībā ir pilnībā aizliegtas.

Lai gan Brisele šo likumu slavē kā “starta platformu” Eiropas uzņēmumiem, vairāki līderi, tostarp Francijas prezidents Makrons, ir brīdinājis, ka pārmērīgs AI regulējums draud piešķirt ASV un jo īpaši Ķīnai negodīgas priekšrocības globālajā rūpniecības sacensībā. Inovāciju un tehnoloģiju konsultants Dr. Normans Lūiss izdevumam European Conservative norādījis, ka likums “nav nekas tāds, par ko priecāties”,  o viss ES bloks jau tagad atrodas “lēnajā joslā” attiecībā uz inovācijām salīdzinājumā ar citām pasaules daļām. Viņš norāda, ka šis tiesību akts ir gandrīz pilnībā “pašiznīcinošs” Eiropai.

Eiropa izceļas ar pārmērīgu regulēšanu, kas noved pie konkurētspējas samazināšanās pasaules arēnā. Ja Eiropā svarīgākais ir Zaļais kurss un sociāli liberālās idejas, tad ekonomikas izaugsme, salīdzinot ar citiem pasaules reģioniem, nav sagaidāma.