Eiropas Parlamentā 10.aprīlī notika vēsturisks balsojums saistībā ar stingrāku robežu pārvaldību un izmaiņām migrācijas likumos. Pieņemtais Patvēruma un migrācijas pakts, par kuru dalībvalstis nevarēja vienoties astoņus gadus, sola ieviest stingras pārbaudes sistēmas, kā arī paātrināt pieteikumu izskatīšanas un migrantu atgriešanas procedūras uz ES robežām.

Jaunie noteikumi paredz veicināt lielāku ES dalībvalstu solidaritāti cīņā pret nelegālo migrāciju. Tas gan nozīmē, ka dalībvalstīm vajadzēs uzņemt migrantus saskaņā ar noteiktu kvotu vai tā vietā sniegt finansiālu palīdzību tām valstīm, kurām ir lielāka migrantu plūsma. Iespējamā summa, kas būs jāmaksā dalībvalstīm par katru personu, kura netiek pieņemta saskaņā ar vienošanos, būs 20 000 eiro.

Eiropas Savienības dalībvalstis 2023.gadā saņēma 1,14 miljonus pieteikumu pēc patvēruma. Savukārt nelegāli ES ārējo robežu pagājušogad šķērsoja ap 380 000 migrantu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Visvairāk ar nelegālo migrāciju nākas saskarties tādām ES dienvidu valstīm kā Itālijai, Spānijai un Grieķijai, bet pēdējos gados šo problēmu arvien vairāk izjutušas arī Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalstis.

Pret jauno likumu balsoja Francijas un Spānijas galēji labējās partijas, kā arī Polijas nacionālā “Likums un taisnīgums” un Viktora Orbāna “Fidesz”. Šie politiskie spēki apgalvo, ka jaunie tiesību akti nav pietiekami tālejoši, un izraisīs strauju migrācijas pieaugumu.

Migrācijas noteikumu pakete vēl jāapstiprina ES dalībvalstu pārstāvjiem. Pieņemtais pakts ir kompromiss starp stingrākiem robežšķērsošanas noteikumiem un iespēju mainīt pastāvošo kvotu sistēmu pret finansiālu atpirkšanos. Par to laimīgas nav ne labējās, ne kreisās organizācijas, tomēr ignorēt samilzušo nelegālo migrantu jautājumu nav iespējams.