Kamēr Eiropas ekonomika balansē uz naža asmens un ģeopolitiskā situācija kļūst arvien sarežģītāka, Eiropas Komisija lēmusi, ka vissvarīgākais šobrīd ir klimata mērķi. 2. jūlijā tā piedāvāja jaunu priekšlikumu – līdz 2040. gadam samazināt CO₂ emisijas par 90 %. Tas būtu kārtējais solis ceļā uz “zaļo nākotni”, starp jau pieņemto 55 % mērķi līdz 2030. gadam un nulles emisijām 2050. gadā.

Lai arī vairākas valstis, tostarp Francija un Polija, lūdza atlikt lēmumu, Komisija uzstāja, ka tieši šobrīd klimata politika esot īpaši aktuāla – arī drošības un ekonomikas vārdā. “Planēta nediskriminē, kur emisijas tiek izlaistas,” paskaidroja ES klimata komisārs Vopke Hūkstra.

Lai nepieļautu pārāk lielu pretestību, šoreiz priekšlikums ir mazliet maigāks un valstīm tiks dotas “izvēles iespējas”. Tās, piemēram, varēs kompensēt līdz 3% emisiju, ieguldot klimata projektos ārpus ES. Tātad realitātē līdz 2040. gadam pietiks ar 87% samazinājumu savā teritorijā.

Zaļās NVO gan nav sajūsmā – viņuprāt, šādas atkāpes apdraud mērķu jēgu. Tajā pašā laikā daudzas valstis uzskata, ka arī 3% ir smieklīgi maz. Tās vēlētos atlikt priekšlikuma pieņemšanu, baidoties no sabiedrības reakcijas – īpaši laikā, kad cilvēki jau tā nevēlas maksāt vairāk par elektroauto vai siltumsūkņiem.