Atbilde uz Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem apstiprina, ka pandēmijas laikā tika izmantota tā sauktā “nosacītā atļauja” – mehānisms, kas ļauj ārkārtas situācijā apstiprināt zāles, kad pilns datu apjoms vēl nav pieejams. Tomēr jau 2020. gada novembrī parakstītajos līgumos ar Pfizer-BioNTech tika norādīts, ka nav zināmi ilgtermiņa efekti, pilna efektivitāte vai iespējamās blakusparādības.

Austrijas deputāts Džeralds Hauzers paudis sašutumu, ka sabiedrībai par šiem riskiem netika paziņots un atzīst, ka “miljoniem cilvēku faktiski kļuva par izmēģinājuma subjektiem.” Atzīšanās atkal aktualizē tā dēvēto PfizerGate skandālu, kas saistīts ar Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas īsziņām ar “Pfizer” vadītāju Albertu Burlu pirms līgumu parakstīšanas. Ziņas nekad netika publiskotas, kas vairo aizdomas par slepenību un interešu konfliktu.

Šobrīd ir skaidrs, ka Komisija slēpa būtisku informāciju brīdī, kad no iedzīvotājiem tika prasīta pilnīga uzticība un pakļaušanās. Farmācijas kompānijas tika juridiski pasargātas no atbildības par blaknēm, bet solītā caurskatāmība tā arī netika nodrošināta.