Dalīties:

Oktobra sākumā tika atklāts, ka Eiropas Komisija nepieņems ES tiesas jūlija lēmumu publiskot daudz rediģētos kovidvakcīnu līgumus. Tā vietā tā vērsīsies ES augstākajā juridiskajā iestādē – Eiropas Kopienu Tiesā, lai panāktu sev labvēlīgu iznākumu. Tiesas lēmums bija rezultāts konservatīvo deputātu grupas iesniegtajai prasībai 2022. gadā.

Fakti, kurus Komisija cenšas slēpt, ir kā un kāpēc tā nolēma iegādāties 4,6 miljardus vakcīnu devu mazāk nekā 450 miljoniem iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka katram eiropietim tika paredzētas vairāk nekā desmit devas, samaksājot ap 70 miljardus eiro nodokļu maksātāju līdzekļu. Kā zināms, simtiem miljonu vakcīnu vēlāk tika izmestas, jo tām bija beidzies derīguma termiņš.

Vienlaikus novembrī tiks rīkotas tiesas sēdes arī otrā lietā saistībā ar laikraksta The New York Times “Pfizergate” prasību, kurā tiek pieprasīta informācijas brīvība piekļūt īsziņām starp ES Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un viņas vīra biznesa partneri, Pfizer vadītāju Albertu Burlu. Abi nelikumīgi vienojās par viena no ES lielākajiem kopīgajiem iepirkumiem, kā rezultātā ES pasūtīja 1,8 miljardus devu tikai no Pfizer.

Kopš tā laika “Pfizergate” ir kļuvusi par fon der Leienas lielāko skandālu. Tomēr neraugoties uz to, ka viņai vairākkārt izteica pārmetumus ES aģentūras un pat Eiropas tiesībsargs, Komisijas vadītāja turpina ignorēt viņu aicinājumus publicēt ziņojumus un izturas tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Fon der Leiena līdzīgi kā Latvijas valdība uzskata, ka pandēmijas laikā kļūdas netika pieļautas un katra prasība atzīt netaisnību tiek apturēta ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja izdosies atmaskot fon der Leienas vakcīnu iepirkuma afēru, tad pastāv iespēja, ka Eiropas vadība mainīsies, un tā var nonākt arī nacionāli un konservatīvi domājošo Eiropas politisko grupu rokās.

Dalies ar rakstu:

Komentāri