Simtiem ogļu un dabasgāzes spēkstaciju slēgšana, tā vietā izvēloties vēja un saules enerģijas avotus un lēmums paļauties uz 40% Krievijas dabasgāzi, ir radījis vienu no smagākajām enerģētikas krīzēm visā Eiropā. Arī Vācijas, kura ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē, iedzīvotāji pauž bažas, vai ziemā varēs atļauties apsildīt savas mājas. Eiropas uzņēmumi, kas vairs nevar atļauties rēķinus par enerģiju, tiek slēgti. Eiro valūtas un Lielbritānijas mārciņas vērtība ir dramatiski kritusies. Šobrīd abi Nord Stream cauruļvadi, kas piegādā dabasgāzi no Krievijas uz Vāciju nedarbojas, jo pagājušajā nedēļā tajos notika sprādziens, kas tiek uzskatīts par sabotāžu. Tomēr, neskatoties uz enerģētikas krīzi, Eiropas valstis turpina slēgt un demontēt kodolreaktorus. Pirms desmit gadiem Vācijā vien bija 17 kodolreaktori, šobrīd ir nolemts paturēt tikai 2 un arī tos kā rezerves variantus. ASV bijušais prezidents Donalds Tramps ANO konferencē 2018.gadā jau brīdināja Vāciju, ka tā “kļūs pilnībā atkarīga no Krievijas enerģētikas, ja nekavējoties nemainīs kursu”. Toreiz Vācijas delegācijas pārstāvji, šķiet, pasmējās par Trampa brīdinājumu. Tagad Vācijā vairs neviens nesmejas. Eiropas Klimata un enerģētikas institūta prezidents Dr. Holgers Tīss izteicies: “Visi baidās no gaidāmās ziemas. Neviens īsti nezina, kas notiks. Un neviens arī nezina, no kurienes nāks enerģija.” Šķiet, loģiski, ka ASV ņems vērā Eiropas pieļautās kļūdas attiecībā uz enerģētikas krīzi un pieņemtu saprātīgākus lēmumus, taču Baidena administrācija iet to pašu ceļu. Baltais nams izteicis vēlmi, ka Amerikai jāpāriet 100% tikai uz zaļās enerģijas lietošanu nākamo 13 gadu laikā, un Kongresa demokrātu partijas pārstāvji turpina izdarīt spiedienu uz bankām, lai tās pārtrauktu naftas un gāzes nozares finansēšanu.

Diemžēl Latvijā arī notiek piespiedu pāreja uz zaļo enerģiju un ekonomiski tas neved uz labāku risinājumu. Manuprāt tā ir apzināta sabotāža.