24.maijā Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika rosināts samazināt kūdras izmantošanu dārzkopībā, jo iespējams atrast videi draudzīgākas alternatīvas.
Valda uzskats, ka tajā brīdī, kad iegūst kūdru un izņem to ārā no purva, tā oksidējas un rada lielas CO2 emisijas. Tomēr tā nav patiesība, jo produkts turpina savu dzīvi un kūdrā CO2 produkts saglabājas pat līdz 60 gadiem, kā zviedru zinātnieki ir pierādījuši. Līdz ar to emisijas ir salīdzinoši maz.
No kūdras substrāta Latvijā ir atkarīgas dārzkopības un mežsaimniecības nozares un līdzvērtīgas alternatīvas kūdrai patlaban nav. Latvijā 93% iegūtās kūdras eksportē uz vairāk nekā 100 valstīm, un lielākie tirgi ir Vācija, Beļģija, Nīderlande, Ķīna un Itālija.
