Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzinusi, ka Eiropa pieļāvusi stratēģisku kļūdu, novēršoties no kodolenerģijas – uzticama un salīdzinoši lēta zemu emisiju enerģijas avota. Uzstājoties civilās kodolenerģijas konferencē Parīzē, viņa sacīja, ka pārāk augstās elektroenerģijas cenas kļuvušas par nopietnu problēmu Eiropas ekonomiskajai konkurētspējai.

Tomēr šeit slēpjas arī politiska ironija. Kad 2011. gadā Vācija nolēma pilnībā atteikties no kodolenerģijas, fon der Leiena, būdama Vācijas valdības locekle, šo lēmumu atbalstīja. Eiropa kopumā pēdējo desmitgažu laikā pakāpeniski ir attālinājusies no kodolenerģijas. Ja 90. gados aptuveni 30% ES elektroenerģijas nāca no atomstacijām, tad šodien tie ir apmēram tikai 15%. Vairākas valstis, tostarp Vācija, Beļģija un Spānija slēdza savas stacijas. Tomēr enerģētikas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā parādīja šīs politikas sekas – strauji pieauga elektrības cenas un atkarība no ārējiem piegādātājiem.

Fon der Leiena arī uzsvēra, ka Eiropai jāatgūst savas pozīcijas globālajā sacensībā par nākamās paaudzes kodoltehnoloģiju attīstību. “Mums ir ambīcija rīkoties ātri un lielā mērogā, lai Eiropa kļūtu par globālu nākamās paaudzes kodolenerģijas centru,” viņa sacīja. Tomēr to būs grūti izdarīt, jo ASV, Krievija un Ķīna jau gadiem ilgi investē modernajās kodoltehnoloģijās un modulārajos reaktoros. Kamēr Eiropa debatēja par staciju slēgšanu, citas valstis koncentrējās uz jaunu būvniecību.

Atteikšanās no kodolenerģijas ir daļa no Eiropas Zaļā kursa, kas tiek turpināts un ievērojami samazina Eiropas konkurētspēju. Tā ir tikai viena no kļūdām, kas ved Eiropu ekonomiskajā pagrimumā. Tajā pašā laikā Briseles birokrāti nevēlas atteikties no citām ierobežojošām iniciatīvām – piemēram, jaunu iekšdedzes dzinēju automobiļu aizlieguma, stingriem klimata politikas ierobežojumiem un masveida imigrācijas.