Minhenes Drošības konferencē, kas notika no 14. līdz 16. februārim pulcējās vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji, kā arī augstākās drošības amatpersonas no visas pasaules. Dienu pirms konferences ASV prezidents Donalds Tramps rīkoja atsevišķas sarunas ar Vladimiru Putinu un Volodimiru Zelenski, prioritāti piešķirot Maskavai un tādējādi izraisot kritiku Kijevā un Briselē. Tramps ir skaidri norādījis, ka neatbalstīs Ukrainas integrāciju NATO sarunu ietvaros, un izslēdz pilnīgu Krievijas okupēto teritoriju sākot no 2014.gada atgūšanu.

Lai gan Eiropas līderi cerēja, ka Minhenē viceprezidents J. D. Venss sniegs skaidrību par ASV administrācijas stratēģiju miera sarunām ar Krieviju, politiķis tikai garāmejot pieminēja Ukrainu un tā vietā veltīja 10 minūtes garu runu kritikai par to, ka Eiropa atkāpjas no demokrātiskajām vērtībām un neieklausās savos vēlētājos.

ASV īpašais sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs ir norādījis, ka Eiropa netiks iesaistīta gaidāmajās miera sarunās starp Vašingtonu, Maskavu un Kijevu. Līdz ar to Eiropas līderi 17.februārī Parīzē plāno paši rīkot neoficiālu ārkārtas samitu par Ukrainu. ASV savukārt paziņojusi, ka tuvākajās dienās plāno tikties ar Krievijas amatpersonām Saūda Arābijā, lai sāktu sarunas ar mērķi izbeigt Maskavas karu.

Viens no strīdīgākajiem konferences punktiem bija ASV spiediens uz Eiropas valstīm palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP. Šī prasība, visticamāk, ir nesasniedzama daudzām NATO dalībvalstīm, kuras cīnās, lai sasniegtu pašreizējo noteikto slieksni – 2% no IKP. ASV prasība atspoguļo Trampa nodomu samazināt ASV militārās saistības Eiropā un pārlikt drošības slogu uz sabiedrotajiem.

ASV viceprezidenta teiktais nozīmē, ka Eiropai jābeidz vainot savās problēmās Krievija, Ķīna vai kādi citi ārēji spēki un pašai beidzot jāuzņemas atbildība par savu drošību. Liberālisms ir novedis Eiropu pie vājām militārām spējām un ir pēdējais laiks to mainīt.