2.martā Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers rīkoja konferenci Londonā, lai stiprinātu atbalstu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim pēc viņa neveiksmīgās vizītes ASV. 

Stārmers sacīja, ka pirms konferences runājis ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, un pēc tam paziņoja, ka Lielbritānija, Francija un Ukraina sadarbosies, lai izstrādātu plānu, ko iesniegt ASV, lai apturētu karadarbību. Premjers uzstāja, ka jebkuram miera plānam Ukrainai ir jābūt ASV drošības garantijām, un sacīja, ka plāns pašlaik tiek izstrādāts, pamatojoties uz to, “ka tam būs ASV atbalsts”.

Lielbritānija arī apņēmusies piegādāt vairāk ieroču Ukrainas aizsardzībai, proti, 5000 pretgaisa aizsardzības raķetes 2 miljardu ASV dolāru vērtībā. Pārējo ES valstu vadītāju retorika bija kā ierasts – Ukraina ir jāatbalsta, Krievija jāaptur un sankcijas jāturpina, piekāpties Krievijai nedrīkst. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena paziņoja, ka nākamnedēļ iesniegs plānu “Eiropas apbruņošanai”, lai stiprinātu bloka drošību. Šis plāns varētu, piemēram, palīdzēt izstrādāt modernus pretgaisa vairogus. Starmers noslēdza drošības samitu Londonā kopā ar citiem Eiropas līderiem, sakot, ka Eiropai pašai ir jāuzņemas smags uzdevums, lai sevi aizsargātu.

Jāpiebilst, ka pēc katastrofālajām sarunām Baltajā namā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka vēlas “konstruktīvu dialogu” un ir “gatavs parakstīt” ASV un Ukrainas līgumu par retzemju minerāliem. Tikmēr ASV tirdzniecības ministrs Skots Besents telekanālam CBS News sacīja, ka nav jēgas no ekonomiskās vienošanās, ja turpināsies karš.

Iespējams, tas ir tikai teātris starp Eiropu un ASV par vadošo lomu Ukrainas konfliktā. Kamēr notiek strīdi, karš turpinās, un lielākais ieguvējs no tā ir Krievija.