Divējādas domas un sajūtas par Martas Hercas jauno dokumentālo filmu “Mēs tikai tagad sākam”, kura vēsta par holokaustu pieredzējušo vēsturnieku Marģeru Vestermani(foto Marģers prezentē filmu).
Filmas pirmizrāde notika kinoteātrī “Splendid Palace”, uz kuru mani kā Saeimas deputātu uzaicināja Izraēlas vēstniecība. Mūziku filmai uzrakstīja mans draugs
Deniss Pashkevich. Tā tapa sešus gadus. Filmas pirmizrādē bija pamanāmas sabiedrībā pazīstamas personas, metru no manis sēdēja Valsts prezidents Levits, Sarmīte Ēlerte, kā arī pats filmas galvenais varonis Marģers Vestermanis, kuram turpat jau 100 gadu. Paspiedu roku prezidentam un Marģeram, un pateicu paldies par vēstures lappusēm, kuras nedrīkst aizmirst.
Pārdomas:
1.Tieši 8. decembrī Rumbulas mežā nogalināja lielāko daļu no 25 tūkstošiem ebreju. To nedrīkst aizmirst, ņemot vērā, ka jaunās izglītības sistēmai ir tendence vēstures lappuses samazināt un dzēst.
2. Nezinu, vai režisores filmā attēlotais Marģers bija pilnā mērā viņš. Pamanīju dažas detaļas – starp filmas apmeklētājiem bija ļoti daudz varavīksnes cilvēku. Pati režisore, sieviete, pirms filmas stādīja priekšā savu sievu ar vārdiem par filmu, kas notiek tad, kad kāda sabiedrības grupa tiek vērtēta zemāk par citām – tas nekad nebeidzas labi.
Caur režisores prizmu filmā redzēju cilvēku, kurš netic žēlsirdīgam Dievam, ar nelielu nepiedošanas un rūgtuma sakni pret Dievu, un palika iespaids, ka Marģers netic arī patiesai to latviešu motivācijai, kuri, riskējot ar savu dzīvību, glāba ebrejus.
Nesen Izglītības komisijā tika diskutēts jautājums par Daugavpils Rotko centrā izstādīto mākslas darbu, kurā tika zaimots krucifikss. No klātesošiem “ekspertiem” izskanēja tādas domas, ka “Hitlers cenzēja mākslu”, “priesteri – pedofili” utt.
Secinājums.
Varavīksnes cilvēkos tiek iesēta ticība, ka viņi ir apdraudēti, ka, lūk, kam ir pielīdzināmi cilvēki, kuri pārstāv tradicionālās ģimenes un iestājas par savām tiesībām audzināt savus bērnus pēc savas pārliecības bez varavīksnes propagandas skolās. Pats nosaukums – “Mēs tikai tagad sākam” manā skatījumā ir šīs režisores pieteikums tam, ka viņi tikai vēl sāk pasaules pārveidošanu cīņā bezmaz vai pret fašismu. Pašā prezentācijā sajutu tādu kā cilvēku gatavināšanu šai cīņai. Tā lūk!
Es jebkurā gadījumā cienu un respektēju filmas veidotājus un lūdzu cienīt arī mani, tas ir mans viedoklis, nekā personīga. Lūdzu atturēties no naidīgiem komentāriem!