Digitālā valūta – valdības kontroles instruments?

Arvien vairāk centrālo banku visā pasaulē atrodas digitālo valūtu izveides sākuma stadijā. Arī ASV Centrālā banku sistēma (Fed) plāno digitālā dolāra ieviešanu, un tās vadītājs Džeroms Pauels Pārstāvju palātas Finanšu pakalpojumu komitejai martā paziņoja, ka Centrālā banka jau ir sākusi digitālā dolāra testēšanu. Kibervalūtai ir daudz piekritēju, kuri saka, ka tai būs vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar fizisko naudu, piemēram, tās ieviešana palīdzēs mazināt inflāciju, jo valstij būs lielāka kontrole pār naudas krājumiem, paātrinās maksājumu pārskaitījumus un palīdzēs cīnīties ar naudas atmazgāšanu. Tomēr kritiķi apgalvo, ka fiziskā nauda ir viens no pēdējiem privātuma bastioniem un brīdina, ka digitālā valūta varētu būt efektīvs valdības kontroles instruments. Banku eksperts Nikolass Entonijs no Kato institūta skaidro, ka “pašreizējā situācijā bankām ir patiešām liela vara. Tās var slēgt vai iesaldēt kontus un bieži nav saprotams iemesls kādēļ, jo daudzos gadījumos tām ar likumu ir aizliegts izpaust, kas patiesībā ir noticis.” Spilgts piemērs banku visatļautībai bija, kad pagājušajā gadā Kanādas tiesa iesaldēja miljoniem dolāru, kas tika saziedoti kravas automašīnu vadītājiem, kuri bloķēja ceļus, lai protestētu pret populārā vīrusa sertifikātiem. Tāpat valdībai ar digitālās valūtas palīdzību būs iespējams izsekot iedzīvotāju pirkumiem un attiecīgi izvērst represijas, ja uzskatīs to par nepieciešamu. Attiecībā uz Latviju, vienīgā parlamentārās izmeklēšanas komisija 14. Saeimā, kuru vada Vilis Krištopans no LPV, cita starpā ir vērsta pret banku visatļautības ierobežošanu. Latvijas situācija finanšu sektorā neatšķiras no globālajām tendencēm atteikties no skaidras naudas darījumiem.