Andrejs Babišs, kurš plāno kļūt par jauno Čehijas premjeru un kuram prezidents uzticējis veidot valdību, Migrācijas un patvēruma paktu nodēvējis par “lielāko nodevību” Čehijas vēsturē, apsūdzot Briseli par valsts drošības un kultūras apdraudēšanu. Pakts paredz dalībvalstīm uzņemt migrantus vai maksāt par atteikšanos to darīt.

Premjera partijas ANO vadītāja vietnieks Karels Havličeks, apstiprinājis, ka Prāga nepiedalīsies pakta “solidaritātes mehānismā”. Viņš norādīja, ka jaunā koalīcija pēc stāšanās amatā kā vienu no pirmajiem lēmumiem pieņems Migrācijas pakta noraidīšanu. Politiķis uzsvēra, ka Čehiju “nevadīs Eiropas Savienība” un ka viņi ir atbildīgi saviem vēlētājiem.

Čehijas nostāja saskan ar citu Centrāleiropas valstu rīcību. Piemēram, Polija pieprasa izslēgšanu no ES “nelegālo migrantu pārvietošanas projekta”, norādot, ka ir uzņēmusi miljoniem ukraiņu bēgļu. Arī Ungārija un Nīderlande iestājas pret paktu, uzsverot nepieciešamību atgūt kontroli pār migrāciju. Ungāru eksperts Szabolcs Janiks brīdina, ka pakts var kļūt par magnētu, kas tikai veicina jaunu migrācijas vilni uz Eiropu. Tikmēr Eiropas Komisija draud ar juridiskām sankcijām valstīm, kas to noraida.

Gan Centrālajā un Austrumeiropā, gan Latvijā pieaug neapmierinātība ar Eiropas Savienības uzspiestajiem noteikumiem, kas ierobežo valstu suverenitāti. Stambulas konvencija un Migrācijas pakts ir liberālās ideoloģijas instrumenti, kas kopējo lēmumu pieņemšanā pakāpeniski vājina tradicionālās vērtības.