Viens no tiem – 18.gadsimta Morāvijas baznīca Greishilā, Ziemeļīrijā. Līdz ar šī nozīmīgā statusa iegūšanu, baznīca būs pirmais pasaules kultūras mantojuma piemineklis Ziemeļīrijā un statusa ziņā līdzvērtīga Tadžmahala mauzolejam Indijā un Lielajam Ķīnas mūrim. Ja atskatāmies vēsturē, Greishilas ciemats tika izveidots 1759. gadā kā hernhūtiešu baznīcas apmetne. Dzīve ciematā mūsdienās, protams, ļoti atšķiras no 18. gadsimta, taču ēku plānojums un unikālais arhitektūras stils ir palicis nemainīgs. Kā liecina vēsturiskie pētījumi, 18. gadsimtā ciems bija ļoti strukturēts, visi iedzīvotāji bija baznīcas locekļi, katrs ar konkrētiem pienākumiem un dzīvesvietām, piemēram, bija atsevišķas mājas neprecētajiem brāļiem, māsām, kā arī atraitnēm. Iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību kopienas ietvaros, un tika nodrošināti ar mājokli un visu dzīvei nepieciešamo. Kopiena bija pašpietiekama un atbalstīja vietējo evaņģelizācijas darbu. Hernhūtieši bija slaveni ar savu augsto izglītības līmeni, ciematā darbojās dienas un internātskolas gan zēniem, gan meitenēm. Jāatzīmē, ka arī Hernhūtes ciems Saksijā, Vācijā, ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, bet hernhūtiešu rokraksti Latvijā ir iekļauti UNESCO nacionālā mantojuma sarakstā.

Konteksts: Hernhūtiešu kustība 18.gadsimtā ienāca arī Vidzemē un Igaunijā, izmainot zemnieku sabiedrību, kas bija smagi cietusi Ziemeļu karā. Brāļu draudžu darbības rezultātā latviešu zemnieki beidza lietot alkoholu, veikt noziegumus un pievērsās dzīvai kristietībai, kas rezultējās ar dzimtbūšanas atcelšanu un nacionālās inteliģences aizsākumu.