Februāra sākumā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars Februāra sākumā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (Jaunā Vienotība) izdeva rīkojumu par Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča (“Kopā Latvijai”) atstādināšanu no amata, pamatojot to ar drošības dienesta atteikumu piešķirt pielaidi valsts noslēpumam. Lai gan ministrs jau 2. februārī aicināja mēru atkāpties, Bartaševičs turpināja pildīt amata pienākumus un, atsaucoties uz samērīguma principu un pašvaldību autonomiju, sniedza rakstisku paskaidrojumu. Neskatoties uz to, sekoja atstādināšana, kas Bartaševičam ir jau otrā.

Šis gadījums izgaismo ne tikai Rēzeknes situāciju, bet arī plašāku problēmu – cik noturīga ir pašvaldību demokrātija un cik viegli to iespējams apiet, aizbildinoties ar drošības argumentiem. Vēl satraucošāk – līdzšinējā prakse tiek vērsta pret opozīcijas partiju mēriem, kā to redzam Ogres un Rēzeknes gadījumos. Tas rada pamatotas aizdomas, ka pielaižu sistēma kalpo ne tikai drošības interesēm, bet arī kā politiskas ietekmes instruments. Šādos apstākļos jebkurš neērts pašvaldības vadītājs nākotnē var tikt atstādināts, atsaucoties uz “ģeopolitisko situāciju”.

Iepriekš pieņemtais likums par pielaidēm novadu vadītājiem ir pretrunā demokrātijas pamatvērtībām – tas ļauj šaurai ierēdņu grupai pārsvītrot vēlētāju gribu un demokrātiski ievēlētas domes lēmumu. Progresīvā Vienotība turpina rīkoties tā, kā tai patīk. Pat Bartaševiča uzvara pašvaldību vēlēšanās un pašvaldības lielais atbalsts nespēja apturēt koalīcijas vēlmi izrēķināties ar nevēlamiem opozicionāriem.